Kritiskā Domāšana Kā Mūsdienu Izglītības Pamats

Mūsdienu sabiedrībā, kurā informācijas apjoms nepārtraukti pieaug un tehnoloģijas attīstās straujā tempā, kritiskā domāšana kļūst par vienu no svarīgākajām prasmēm, kas jāapgūst jau izglītības procesa sākumposmā. Šī prasme ir fundamentāla, lai veicinātu skolēnu spēju analizēt informāciju, veidot argumentētus spriedumus un pieņemt pārdomātus lēmumus. Apskatīsim, kāpēc kritiskā domāšana ir tik būtiska mūsdienu izglītībā un kā to var veicināt.

Kritiskās Domāšanas Nozīme

Kritiskā domāšana ir domāšanas process, kas ļauj individuam objektīvi analizēt informāciju, identificēt saistības starp idejām, atšķirt faktus no viedokļiem un veidot pamatotus spriedumus. Šī prasme ir īpaši svarīga mūsdienu informācijas laikmetā, kurā mēs saskaramies ar plašu nepārbaudītas un maldinošas informācijas klāstu.

Informācijas Kritiskā Vērtēšana

Mūsdienu sabiedrībā, kurā piekļuve informācijai ir vienkārša un ātra, bieži vien trūkst informācijas kvalitātes kontroles. Tāpēc ir vitāli svarīgi, lai skolēni mācītos kritiski vērtēt informāciju, atšķirot ticamu no maldinošas.

Argumentācijas Un Spriedumu Veidošana

Kritiskā domāšana sniedz skolēniem instrumentus argumentētu spriedumu veidošanai, kas ir būtiski gan akadēmiskajā vidē, gan ikdienas lēmumu pieņemšanā. Tas attīsta spēju apšaubīt argumentus un veidot pamatotu viedokli, balstoties uz faktiem un loģiku.

Radošuma Un Inovācijas Veicināšana

Kritiskā domāšana veicina arī radošumu, jo ļauj skatīties uz problēmām no dažādiem skatu punktiem un meklēt inovatīvus risinājumus. Tas ir īpaši svarīgi mūsdienu darba tirgū, kur tiek augstu vērtēta spēja domāt “ārpus rāmjiem”.

Kritiskās Domāšanas Veicināšana Izglītībā

Lai veicinātu kritiskās domāšanas prasmi, izglītības sistēmai ir jānodrošina attiecīga mācību vide un metodika.

Diskusijas Un Debates

Klases diskusijas un debates par aktuāliem jautājumiem var veicināt skolēnu spēju argumentēt, kā arī palīdz attīstīt kritisko domāšanu, analizējot un vērtējot dažādus viedokļus.

Projektu Balstīta Mācīšanās

Projektu balstīta mācīšanās ļauj skolēniem praktiski piemērot kritisko domāšanu, risinot reālas problēmas un meklējot radošus risinājumus. Tas veicina gan teorētisko zināšanu apguvi, gan praktisko prasmju attīstību.

Mācību Materiālu Diversifikācija

Dažādu mācību materiālu un resursu izmantošana nodrošina plašāku skatījumu uz mācību tematiem, ļaujot skolēniem kritiski analizēt un salīdzināt dažādas informācijas avotus.

Secinājumi

Kritiskā domāšana ir neaizstājama prasme, kas jāattīsta jau no agras bērnības, lai sagatavotu jauno paaudzi dzīvei informācijas pārpilnā sabiedrībā. Mūsdienu izglītības sistēmas uzdevums ir nodrošināt vidi un metodes, kas veicina šīs prasmes attīstību, sagatavojot skolēnus veiksmīgai un produktīvai dzīvei 21. gadsimtā.

Digitālās Tehnoloģijas Izglītībā: Iespējas un Izaicinājumi

Ievads uz digitālo tehnoloģiju laikmetu ir radījis revolūciju daudzās dzīves jomās, tostarp izglītībā. Šīs tehnoloģijas piedāvā plašas iespējas mācību procesa uzlabošanai, taču tajā pašā laikā rada arī jaunus izaicinājumus. Apskatīsim, kā digitālās tehnoloģijas var tikt izmantotas izglītībā un kādas problēmas tās var radīt.

Iespējas

Personalizēta Mācīšanās

Digitālās tehnoloģijas ļauj piedāvāt personalizētu mācību pieredzi, kas pielāgota katra skolēna individuālajām vajadzībām un mācīšanās tempam. Programmas un platformas var analizēt skolēna sniegumu un pielāgot mācību materiālus, lai optimizētu mācīšanās procesu.

Pieejamība

Tehnoloģijas nodrošina piekļuvi mācību materiāliem jebkurā laikā un vietā, kas ir īpaši svarīgi attālinātas mācīšanās un mūžizglītības kontekstā. Tas atver iespējas mācīties cilvēkiem, kuriem iepriekš varēja būt ierobežota piekļuve izglītībai.

Interaktīvas Mācību Metodes

Digitālās tehnoloģijas ļauj izmantot interaktīvas mācību metodes, piemēram, simulācijas, spēles un virtuālās realitātes pieredzi, kas padara mācīšanās procesu saistošāku un efektīvāku.

Izaicinājumi

Digitālā Neviendabība

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir digitālā neviendabība, kas atsaucas uz nevienlīdzīgu piekļuvi tehnoloģijām un interneta savienojumam. Šī neviendabība var pastiprināt sociālās un ekonomiskās atšķirības, radot “digitālo plaisu” starp skolēniem.

Pedagogu Sagatavotība

Lai efektīvi integrētu digitālās tehnoloģijas mācību procesā, pedagogiem ir jāapgūst jaunas prasmes un metodes. Tas prasa laiku, resursus un apmācību, kas ne vienmēr ir pieejama.

Uzmanības Un Koncentrēšanās Problēmas

Digitālās tehnoloģijas var novērst uzmanību no mācību procesa, jo skolēni var kļūt atkarīgi no daudzajiem traucējumiem, ko piedāvā internets un sociālie mediji. Tas var ietekmēt viņu spēju koncentrēties un efektīvi mācīties.

Datu Drošība Un Privātums

Ar digitālo tehnoloģiju ieviešanu izglītībā rodas arī jautājumi par datu drošību un privātumu. Skolēnu personiskās un mācību informācijas aizsardzība ir būtiska.

Secinājumi

Digitālās tehnoloģijas

izglītībā piedāvā būtiskas iespējas mācīšanās procesa uzlabošanai, taču tās rada arī nozīmīgus izaicinājumus. Efektīvai tehnoloģiju integrācijai ir nepieciešams rast risinājumus digitālās neviendabības, pedagogu sagatavotības, skolēnu uzmanības un datu drošības jomās. Tikai tad, kad šie izaicinājumi tiks pārvarēti, mēs pilnībā varēsim izmantot digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas izglītībā.

Pieaug attālinātajās mācībās nonākušo klašu skaits

Saslimstības ar Covid-19 dēļ pieaudzis attālinātajās mācībās nonākušo klašu skaits, informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga.

Konstatējot saslimstību ar Covid-19, attālinātā mācību forma var tikt piemērota kā visai klasei kopumā, tā arī klases daļai.

Nedēļas laikā visos vispārējās izglītības posmos pieaudzis attālinātajās mācībās nonākušo klašu un to daļu skaits. Pirmsskolā attālināti mācās 2,21% visu grupu, savukārt 1,97% grupu attālināti mācās daļa no izglītojamajiem. Pamatizglītības posmā attālināti mācās 6,59% klašu, un šāda izglītības ieguves forma noteikta 4,19% klašu daļām. Pamatizglītības posmā attālinātā mācību formā devušos klašu īpatsvars nedēļas laikā pieaudzis par teju diviem procentiem. Savukārt vidējās izglītības posmā attālināti mācās 3,56% klašu, 6,53% gadījumu attālināti mācās daļa no klases.

Visvairāk attālināti vispārējā izglītībā attālināti mācās Rīgas un Daugavpils valstspilsētas izglītības iestāžu skolēni, turklāt biežāk šādā formā mācās 1.-6. klašu audzēkņi. IKVD skaidroja, ka pārsvarā attālinātās mācībās dodas visa klase, nevis tās daļa.

Profesionālajā izglītībā kopumā attālinātajās mācībās devušās 87 klases un 100 gadījumos attālināti mācās daļa klases. Arī šajā jomā novērojams pieaugums.

Profesionālajā izglītībā visvairāk attālināti mācās Rīgas valstspilsētas un Madonas novada izglītības iestāžu izglītojamie. Atšķirībā no vispārējās izglītības profesionālajā izglītībā attālināto mācību formu biežāk piemēro klases daļai, nevis veselai klasei.

Jau ziņots, ka valstī uz trim mēnešiem izsludināta ārkārtējā situācija, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem, tostarp izglītībā.

Šuplinska nosauc iemeslus, kas kavē Latvijas attīstību

Latvijas attīstību kavē “konjunktūras gaumei” veidoti dokumenti un politiskās gribas trūkums, ziņojumā valdībai par nepieciešamajiem pasākumiem kvalitātes nodrošināšanai visos izglītības līmeņos norādījusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šuplinska norādīja, ka ir trīs vispārīga rakstura problēmas, kas bieži vien ir Latvijas attīstību kavējošie faktori.

Viens no faktoriem saistīts ar to, ka kāda reforma, pasākumu kopums norit projekta ietvaros. No vienas puses, tas ierosina pārmaiņas, no otras – veicina sasteigtu lēmumu vai tādu, kas ir pielāgoti projekta rezultātiem, pieņemšanu, kas ne vienmēr saskan ar optimālo problēmas risinājumu, bieži vien nepiedāvājot risinājumu ilgtermiņā un neplānojot attiecīgo finansējumu, pauda ministre.

Tāpat kā kavējošu faktoru Šuplinska nosauca to, ka tiek sagatavots atbilstošu dokumentu kopums, kam vajadzētu atvieglot, sistematizēt un paātrināt kādas problēmas risinājumu, tomēr realitātē bieži vien daudz kas paliek “uz papīra”. “Konjunktūras “gaumei” veidoti dokumenti (atskaites, pārskati, informatīvie ziņojumi utt.) ir mūsu pārvaldes sistēmas sastāvdaļa,” ziņojumā rakstīja Šuplinska.

Papildu Šuplinska norādīja, ka ir dominējis politiskās gribas trūkums valstiski atbildīgai domāšanai, un, pirmām kārtām, budžeta plānošanai ilgtermiņā, domājot par ekonomisko izaugsmi, stabilitāti un tautas labklājību.

“Ir skaidrs, ka jebkuras valsts izaugsme un attīstība sākas ar tās ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, jo izglītots cilvēks, domājoša personība ir garants valsts nākotnei. Diemžēl arī 2019.gada budžeta veidošana (kā jebkurš gads pēckrīzes periodā) butaforijas statusā saglabā augstākajā izglītībā un zinātnē esošus likumus,” pauda ministre.

Šuplinska brīdināja, ka līdzīgi tas var notikt arī ar pedagogu darba samaksu – Izglītības likums nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagoga darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikaposmā. Pērn janvārī Ministru kabineta sēdē ir apstiprināts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, paredzot secīgu minimālās darba samaksas pieaugumu no 710 līdz 900 eiro.

Ziņojumu šodien uzklausīs Ministru kabinets.

Liepājas Universitātes rektora amatam izvirzīti divi kandidāti

Liepājas Universitātes rektora amatam izvirzīti divi kandidāti, informēja Liepājas Universitātes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece.

Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dome, mācībspēki un Kurzemes Humanitārais institūts rektora amatam pieteikuši filoloģijas zinātņu doktoru, Kurzemes Humanitārā institūta direktoru Edgaru Lāmu. Savukārt Kurzemes Humanitārais institūts rektora amatam ir izvirzījis pedagoģijas zinātņu doktori, Liepājas pilsētas domes Gada balvas zinātnē laureāti Diānu Laivenieci.

Rektora vēlēšanu nolikums nosaka, ka trīs darba dienu laikā jāpārbauda kandidātu atbilstība nolikumam un jāsaņem viņu rakstiska piekrišana kandidēt. Galīgais kandidātu saraksts būs zināms pēc trim darba dienām.

Rektora vēlēšanas notiks 8.jūnijā.

Liepājas Universitātes iepriekšējais rektors Jānis Rimšāns aizgāja mūžībā šī gada 11.janvārī. Pašlaik rektora pienākumus pilda zinātnes prorektore Ieva Ozola.

——————-

Ofisa vide turpina attīstīties. No tradicionālajiem ofisiem, kur katra darba vieta ir nodalīta, tālāk uz atvērta plānojuma ofisiem 20. gs. beigās, līdz beidzot uz vienkāršotiem un daudzveidīgiem plānojumiem mūsdienās. Mūsu darba stils kļūst mobilāks nekā jebkad agrāk, un tāpēc ir svarīgi, lai arī ofisa mēbeles atbilstu šādam darba stilam.

Pieejamā mēbeļu daudzveidība ļauj jums koncentrēties uz darbu gan pie rakstāmgalda, gan sapulču galda. Tādējādi ofisā pavadītais laiks tiek aizvadīts lietderīgāk, kā arī darbinieki pie šādām mēbelēm jūtas komfortablāk un ir apmierinātāki.

Zinātnieki lūdz izglītības un zinātnes ministra amatam virzīt Šadurski

Latvijas zinātnieki lūdz premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) izglītības un zinātnes ministra amatam virzīt «Vienotības» politiķi, profesoru Kārli Šadurski.

Atklāto vēstuli Straujumai ir parakstījuši Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs Andrejs Siliņš, Rektoru padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Arvīds Barševskis, Latvijas Zinātnieku savienības Padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Ivars Kalviņš, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore akadēmiķe Ilga Jansone, Rīgas Pedagoģijas izglītības vadības akadēmijas rektore akadēmiķe Dace Markus un Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs, kā arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks un Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns.

Zinātnieki ar izpratni pieņēmuši masu informācijas līdzekļos publiskoto informāciju, ka jauno valdību veidos no pašreizējiem un bijušajiem ministriem, lai ministriem nebūtu nepieciešams laiks nozares problēmu un ministra darbības apguvei. Tāpēc vēstulē tiek uzsvērts, ka Latvijai kā vēl nekad agrāk esot nepieciešams pieredzējis, gudrs un tālredzīgs izglītības un zinātnes ministrs, jo līdz Latvijas kļūšanai par Eiropas prezidējošo valsti ministriem nebūs laika apgūt nozares problemātiku.

Kā uzskata vēstules autori, izglītības un zinātnes ministram ir jābūt ar pedagoga un/vai jurista izglītību, vai arī tā iepriekšējai profesionālai darbībai ir jābūt saistītai ar vienu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzības pamatjomām – vispārējā vidējā izglītība, arodizglītība, augstākā izglītība, zinātne un inovācijas, teikts vēstulē.

Zinātnieki uzskata, ka «Vienotības» rindās ir «lielisks kandidāts, kurš pilnībā atbilst minētajiem uzstādījumiem» par profesionālajām prasībām pret IZM ministra amata kandidātiem.

Vēstulē pausts, ka Šadurskim ir gan IZM ministra darba pieredze, gan izpratne par norisēm ES institūcijās. Tāpēc zinātnieki lūdz izšķirties par labu Šadurska kandidatūrai izglītības un zinātnes ministra amatā.

Kā ziņots, Straujuma trešdien piedāvāja koalīcijas partijām atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, bet partneri tam nav piekrituši. Straujuma arī nosaukusi ministru amatu kandidātus, un kā izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte pieminēta Čigāne, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Čigāne šodien žurnālistiem apliecināja – ja premjerministre Laimdota Straujuma (V) aicinās to darīt un ja tāda būs partijas pozīcija, viņa būs gatava uzņemties šos pienākumus. Eksperti gan uzskata, ka Čigānes kandidatūra šim amatam būtu «neizdevies joks».

Pāreja uz 11 klašu izglītību nav IZM dienaskārtībā

Pāreja uz 11 klašu izglītību patlaban nav Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dienaskārtībā, līdz ar to tuvākajā nākotnē nav plānots rosināt diskusijas par iespējamu mācību gadu skaita samazināšanu.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) uzskata, ka pašreizējā situācijā šis nav prioritārs jautājums. Kā sarunā ar aģentūru LETA norādīja LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs, patlaban būtiski koncentrēt uzmanību uz citiem jautājumiem, tostarp izstrādes stadijā ir jauno pedagogu darba samaksas modelis, kā arī aktuāli ir skolēniem nodrošināt vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai.

LIZDA uzskata, ka, iespējams, būtu pastiprināti jāpievērš uzmanība arī jauna izglītības satura izstrādei, kuru kā dāvanu valsts 100.dzimšanas dienā nosauca bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile bija solījusi premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) skaidrot, kāpēc Latvijā skolā jāmācās 12 gadus, Latvijas Radio sacīja Straujuma.

Ministru prezidente pauda, ka kopā ar Seili pārrunājusi iespēju par 11 klašu izglītību. Seile solījusi, ka tiks izskatītas izglītības programmas un skaidrots, kāpēc Latvijā skolas apmācību ilgums nav noteikts 11 gadi. Straujuma uzskata, ka agrāka skolas absolvēšana nodrošinātu ātrāku jauniešu nokļūšanu tautsaimniecībā.

Reirs: nākamā gada budžeta prioritātes – drošība, veselība, izglītība

Nākamā gada budžeta prioritātes būs drošība, veselība un izglītība, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Pirmo soli jau mēs esam spēruši, un valdība ir apstiprinājusi bāzes izdevumus 2016.gadam. Šie izdevumi ir pieauguši par 10 miljoniem eiro, no kuriem 6,5 miljoni eiro ir paredzēti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā papildu jau esošajiem līdzekļiem,» stāstīja Reirs.

Viņš norādīja, ka nākamgad budžetā ir trīs svarīgas prioritātes, kuru finansēšanai tiks meklēti līdzekļi. «Drošība, turklāt gan ārējā, gan iekšējā drošība, veselība un izglītība. Tās būs nozares, kuras būs prioritāras, veidojot budžetu,» uzsvēra ministrs.

Vienlaikus gan viņš atzina, ka par budžeta iespējām kopumā vēl ir pāragri runāt. «Ja situācija būs tāda pati kā pašlaik, tad budžeta veidošanas process būs nedaudz priecīgāks. Ja situācija pasliktināsies, tad būs jāķeras arī pie kādu izdevumu pārskatīšanas. Pašlaik mēs nākotnē skatāmies vēl ar piesardzīgu optimismu. Taču prioritātēm, kuras ir aizsardzība, iekšlietas, izglītība un veselība, mēs papildu līdzekļus atradīsim,» solīja Reirs.

Lielākā daļa uzskata, ka darba meklējumos personīgie kontakti ir noderīgāki nekā izglītība

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (65,1%) uzskata, ka darba meklējumos noderīgāki ir labi personīgie kontakti nekā izglītība, liecina pētījumu centra «SKDS» aptauja.

Pretējās domās, paužot uzskatu, ka svarīgākais darba meklējumos ir laba izglītība, bijuši 26,1% aptaujāto. Savukārt grūti pateikt ir 8,8% aptaujāto.

Salīdzinot ar līdzīgu aptauju pirms desmit gadiem, šogad to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka darba meklējumos vairāk noderīgi ir labi personīgie kontakti, pieaudzis par 2,3 procentpunktiem.

Straujuma: skolotāju algai ir jābūt virs vidējās algas Latvijā

Skolotāju algai ir jābūt virs vidējās algas Latvijā, piektdien, tiekoties ar Kurzemes reģiona skolu pārstāvjiem, sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

«Esmu pilnīgi pārliecināta, ka skolotāju algai ir jābūt virs vidējās algas Latvijā. Kvalitatīva izglītība Latvijas attīstībai ir ārkārtīgi svarīga,» uzsvēra Straujuma, vienlaikus norādot, ka par skolotāju darba algu modeli jau ir runājusi ar Vidzemes reģiona skolotājiem un nākamnedēļ turpinās sarunu ar Latgales skolām.

Liepājas apmeklējuma laikā Ministru prezidente piedalījās uzņēmuma «Liepājas metalurgs» darbības atjaunošanas pasākumā, paužot gandarījumu, ka vairāk nekā 500 iedzīvotāji ir varējuši atgūt savas darbavietas un atsākt darbu vienā no lielākajiem uzņēmumiem. Tāpat Straujuma pauda cerību, ka uzņēmuma investori turpinās darbu un tiks atvērti nākamie cehi.

Straujuma izmantoja iespēju arī apskatīt Liepājas topošās koncertzāles būvniecības gaitu, kā arī iepazinās ar dažādiem Liepājas ražotājiem izstādē «Ražots Liepājā».

Pieminot Latvijas armijas pirmo karavadoni Oskaru Kalpaku, Straujuma piedalījās piemiņas pasākuma Liepājas Ziemeļu kapos, kur uzrunāja zemessargus, jaunsargus un vietējos iedzīvotājus, paužot pārliecību, ka zemessargi un jaunsargi aizsargās savu valsti, ja radīsies tāda nepieciešamība.

«Oskars Kalpaks ir mūsu armijas varonis, viņa varonīgās gaitas ir paraugs jaunajiem Latvijas sargiem, paraugs zemessargiem. Esmu pārliecināta, ka zemessargi un jaunsargi ar pārliecību stāsies savas valsts sardzē, ja tāda nepieciešamība radīsies,» uzrunā sacīja Straujuma.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. 1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos atklāta Kalpaka piemiņas vieta.