Kategorija: Uncategorized

Saslimstības ar Covid-19 dēļ pieaudzis attālinātajās mācībās nonākušo klašu skaits, informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga.

Konstatējot saslimstību ar Covid-19, attālinātā mācību forma var tikt piemērota kā visai klasei kopumā, tā arī klases daļai.

Nedēļas laikā visos vispārējās izglītības posmos pieaudzis attālinātajās mācībās nonākušo klašu un to daļu skaits. Pirmsskolā attālināti mācās 2,21% visu grupu, savukārt 1,97% grupu attālināti mācās daļa no izglītojamajiem. Pamatizglītības posmā attālināti mācās 6,59% klašu, un šāda izglītības ieguves forma noteikta 4,19% klašu daļām. Pamatizglītības posmā attālinātā mācību formā devušos klašu īpatsvars nedēļas laikā pieaudzis par teju diviem procentiem. Savukārt vidējās izglītības posmā attālināti mācās 3,56% klašu, 6,53% gadījumu attālināti mācās daļa no klases.

Visvairāk attālināti vispārējā izglītībā attālināti mācās Rīgas un Daugavpils valstspilsētas izglītības iestāžu skolēni, turklāt biežāk šādā formā mācās 1.-6. klašu audzēkņi. IKVD skaidroja, ka pārsvarā attālinātās mācībās dodas visa klase, nevis tās daļa.

Profesionālajā izglītībā kopumā attālinātajās mācībās devušās 87 klases un 100 gadījumos attālināti mācās daļa klases. Arī šajā jomā novērojams pieaugums.

Profesionālajā izglītībā visvairāk attālināti mācās Rīgas valstspilsētas un Madonas novada izglītības iestāžu izglītojamie. Atšķirībā no vispārējās izglītības profesionālajā izglītībā attālināto mācību formu biežāk piemēro klases daļai, nevis veselai klasei.

Jau ziņots, ka valstī uz trim mēnešiem izsludināta ārkārtējā situācija, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem, tostarp izglītībā.

Latvijas attīstību kavē “konjunktūras gaumei” veidoti dokumenti un politiskās gribas trūkums, ziņojumā valdībai par nepieciešamajiem pasākumiem kvalitātes nodrošināšanai visos izglītības līmeņos norādījusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šuplinska norādīja, ka ir trīs vispārīga rakstura problēmas, kas bieži vien ir Latvijas attīstību kavējošie faktori.

Viens no faktoriem saistīts ar to, ka kāda reforma, pasākumu kopums norit projekta ietvaros. No vienas puses, tas ierosina pārmaiņas, no otras – veicina sasteigtu lēmumu vai tādu, kas ir pielāgoti projekta rezultātiem, pieņemšanu, kas ne vienmēr saskan ar optimālo problēmas risinājumu, bieži vien nepiedāvājot risinājumu ilgtermiņā un neplānojot attiecīgo finansējumu, pauda ministre.

Tāpat kā kavējošu faktoru Šuplinska nosauca to, ka tiek sagatavots atbilstošu dokumentu kopums, kam vajadzētu atvieglot, sistematizēt un paātrināt kādas problēmas risinājumu, tomēr realitātē bieži vien daudz kas paliek “uz papīra”. “Konjunktūras “gaumei” veidoti dokumenti (atskaites, pārskati, informatīvie ziņojumi utt.) ir mūsu pārvaldes sistēmas sastāvdaļa,” ziņojumā rakstīja Šuplinska.

Papildu Šuplinska norādīja, ka ir dominējis politiskās gribas trūkums valstiski atbildīgai domāšanai, un, pirmām kārtām, budžeta plānošanai ilgtermiņā, domājot par ekonomisko izaugsmi, stabilitāti un tautas labklājību.

“Ir skaidrs, ka jebkuras valsts izaugsme un attīstība sākas ar tās ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, jo izglītots cilvēks, domājoša personība ir garants valsts nākotnei. Diemžēl arī 2019.gada budžeta veidošana (kā jebkurš gads pēckrīzes periodā) butaforijas statusā saglabā augstākajā izglītībā un zinātnē esošus likumus,” pauda ministre.

Šuplinska brīdināja, ka līdzīgi tas var notikt arī ar pedagogu darba samaksu – Izglītības likums nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagoga darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikaposmā. Pērn janvārī Ministru kabineta sēdē ir apstiprināts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, paredzot secīgu minimālās darba samaksas pieaugumu no 710 līdz 900 eiro.

Ziņojumu šodien uzklausīs Ministru kabinets.

Liepājas Universitātes rektora amatam izvirzīti divi kandidāti, informēja Liepājas Universitātes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece.

Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dome, mācībspēki un Kurzemes Humanitārais institūts rektora amatam pieteikuši filoloģijas zinātņu doktoru, Kurzemes Humanitārā institūta direktoru Edgaru Lāmu. Savukārt Kurzemes Humanitārais institūts rektora amatam ir izvirzījis pedagoģijas zinātņu doktori, Liepājas pilsētas domes Gada balvas zinātnē laureāti Diānu Laivenieci.

Rektora vēlēšanu nolikums nosaka, ka trīs darba dienu laikā jāpārbauda kandidātu atbilstība nolikumam un jāsaņem viņu rakstiska piekrišana kandidēt. Galīgais kandidātu saraksts būs zināms pēc trim darba dienām.

Rektora vēlēšanas notiks 8.jūnijā.

Liepājas Universitātes iepriekšējais rektors Jānis Rimšāns aizgāja mūžībā šī gada 11.janvārī. Pašlaik rektora pienākumus pilda zinātnes prorektore Ieva Ozola.

——————-

Ofisa vide turpina attīstīties. No tradicionālajiem ofisiem, kur katra darba vieta ir nodalīta, tālāk uz atvērta plānojuma ofisiem 20. gs. beigās, līdz beidzot uz vienkāršotiem un daudzveidīgiem plānojumiem mūsdienās. Mūsu darba stils kļūst mobilāks nekā jebkad agrāk, un tāpēc ir svarīgi, lai arī ofisa mēbeles atbilstu šādam darba stilam.

Pieejamā mēbeļu daudzveidība ļauj jums koncentrēties uz darbu gan pie rakstāmgalda, gan sapulču galda. Tādējādi ofisā pavadītais laiks tiek aizvadīts lietderīgāk, kā arī darbinieki pie šādām mēbelēm jūtas komfortablāk un ir apmierinātāki.

Latvijas zinātnieki lūdz premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) izglītības un zinātnes ministra amatam virzīt «Vienotības» politiķi, profesoru Kārli Šadurski.

Atklāto vēstuli Straujumai ir parakstījuši Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs Andrejs Siliņš, Rektoru padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Arvīds Barševskis, Latvijas Zinātnieku savienības Padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Ivars Kalviņš, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore akadēmiķe Ilga Jansone, Rīgas Pedagoģijas izglītības vadības akadēmijas rektore akadēmiķe Dace Markus un Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs, kā arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks un Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns.

Zinātnieki ar izpratni pieņēmuši masu informācijas līdzekļos publiskoto informāciju, ka jauno valdību veidos no pašreizējiem un bijušajiem ministriem, lai ministriem nebūtu nepieciešams laiks nozares problēmu un ministra darbības apguvei. Tāpēc vēstulē tiek uzsvērts, ka Latvijai kā vēl nekad agrāk esot nepieciešams pieredzējis, gudrs un tālredzīgs izglītības un zinātnes ministrs, jo līdz Latvijas kļūšanai par Eiropas prezidējošo valsti ministriem nebūs laika apgūt nozares problemātiku.

Kā uzskata vēstules autori, izglītības un zinātnes ministram ir jābūt ar pedagoga un/vai jurista izglītību, vai arī tā iepriekšējai profesionālai darbībai ir jābūt saistītai ar vienu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzības pamatjomām – vispārējā vidējā izglītība, arodizglītība, augstākā izglītība, zinātne un inovācijas, teikts vēstulē.

Zinātnieki uzskata, ka «Vienotības» rindās ir «lielisks kandidāts, kurš pilnībā atbilst minētajiem uzstādījumiem» par profesionālajām prasībām pret IZM ministra amata kandidātiem.

Vēstulē pausts, ka Šadurskim ir gan IZM ministra darba pieredze, gan izpratne par norisēm ES institūcijās. Tāpēc zinātnieki lūdz izšķirties par labu Šadurska kandidatūrai izglītības un zinātnes ministra amatā.

Kā ziņots, Straujuma trešdien piedāvāja koalīcijas partijām atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, bet partneri tam nav piekrituši. Straujuma arī nosaukusi ministru amatu kandidātus, un kā izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte pieminēta Čigāne, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Čigāne šodien žurnālistiem apliecināja – ja premjerministre Laimdota Straujuma (V) aicinās to darīt un ja tāda būs partijas pozīcija, viņa būs gatava uzņemties šos pienākumus. Eksperti gan uzskata, ka Čigānes kandidatūra šim amatam būtu «neizdevies joks».

Pāreja uz 11 klašu izglītību patlaban nav Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dienaskārtībā, līdz ar to tuvākajā nākotnē nav plānots rosināt diskusijas par iespējamu mācību gadu skaita samazināšanu.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) uzskata, ka pašreizējā situācijā šis nav prioritārs jautājums. Kā sarunā ar aģentūru LETA norādīja LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs, patlaban būtiski koncentrēt uzmanību uz citiem jautājumiem, tostarp izstrādes stadijā ir jauno pedagogu darba samaksas modelis, kā arī aktuāli ir skolēniem nodrošināt vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai.

LIZDA uzskata, ka, iespējams, būtu pastiprināti jāpievērš uzmanība arī jauna izglītības satura izstrādei, kuru kā dāvanu valsts 100.dzimšanas dienā nosauca bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile bija solījusi premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) skaidrot, kāpēc Latvijā skolā jāmācās 12 gadus, Latvijas Radio sacīja Straujuma.

Ministru prezidente pauda, ka kopā ar Seili pārrunājusi iespēju par 11 klašu izglītību. Seile solījusi, ka tiks izskatītas izglītības programmas un skaidrots, kāpēc Latvijā skolas apmācību ilgums nav noteikts 11 gadi. Straujuma uzskata, ka agrāka skolas absolvēšana nodrošinātu ātrāku jauniešu nokļūšanu tautsaimniecībā.

Nākamā gada budžeta prioritātes būs drošība, veselība un izglītība, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Pirmo soli jau mēs esam spēruši, un valdība ir apstiprinājusi bāzes izdevumus 2016.gadam. Šie izdevumi ir pieauguši par 10 miljoniem eiro, no kuriem 6,5 miljoni eiro ir paredzēti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā papildu jau esošajiem līdzekļiem,» stāstīja Reirs.

Viņš norādīja, ka nākamgad budžetā ir trīs svarīgas prioritātes, kuru finansēšanai tiks meklēti līdzekļi. «Drošība, turklāt gan ārējā, gan iekšējā drošība, veselība un izglītība. Tās būs nozares, kuras būs prioritāras, veidojot budžetu,» uzsvēra ministrs.

Vienlaikus gan viņš atzina, ka par budžeta iespējām kopumā vēl ir pāragri runāt. «Ja situācija būs tāda pati kā pašlaik, tad budžeta veidošanas process būs nedaudz priecīgāks. Ja situācija pasliktināsies, tad būs jāķeras arī pie kādu izdevumu pārskatīšanas. Pašlaik mēs nākotnē skatāmies vēl ar piesardzīgu optimismu. Taču prioritātēm, kuras ir aizsardzība, iekšlietas, izglītība un veselība, mēs papildu līdzekļus atradīsim,» solīja Reirs.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (65,1%) uzskata, ka darba meklējumos noderīgāki ir labi personīgie kontakti nekā izglītība, liecina pētījumu centra «SKDS» aptauja.

Pretējās domās, paužot uzskatu, ka svarīgākais darba meklējumos ir laba izglītība, bijuši 26,1% aptaujāto. Savukārt grūti pateikt ir 8,8% aptaujāto.

Salīdzinot ar līdzīgu aptauju pirms desmit gadiem, šogad to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka darba meklējumos vairāk noderīgi ir labi personīgie kontakti, pieaudzis par 2,3 procentpunktiem.

Skolotāju algai ir jābūt virs vidējās algas Latvijā, piektdien, tiekoties ar Kurzemes reģiona skolu pārstāvjiem, sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Divās nedēļās, kopš uzsākts projekts “Privātskolotāji” ar mērķi noskaidrot, cik vecāki piemaksā par savu bērnu izglītību, anketas aizpildījuši 200 respondentu.

Kā galvenos iemeslus privātskolotāju algošanai vecāki min nepietiekamu mācību vielas izskaidrošanu skolās, sekmju uzlabošanu, sliktu mācību kvalitāti, gatavošanos eksāmeniem un papildu zināšanu ieguvi.

Vislielākais pieprasījums ir pēc matemātikas privātstundām, jo no 187 vecāku atbildēm 45% maksā tieši par šīm privātstundām. Pēc tam seko svešvalodas (21%), tad latviešu valoda, fizika un ķīmija.

Vidējā cena par stundu variē no 7.26 eiro par svešvalodu privātstundām līdz pat 9.40 eiro, kas ir vidējā cena stundā par ķīmijas privātstundu.

Privātskolotājus visvairāk algo turīgi vecāki. No visiem vecākiem, kas aizpildījuši anketas, visvairāk privātskolotājus algo ģimenes, kurās ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir virs 300 eiro mēnesī. Lielākajai daļai šo vecāku ir augstākā izglītība.

“Privātskolotāju” kartē savāktie dati rāda, ka papildu palīdzību mācībās saviem bērniem meklējuši arī vecāki ar vidējo izglītību (12%) un pamatizglītību (1%), taču lielākā daļa šo vecāku arī ir turīgi – viņu ienākumi ir virs 300 eiro uz ģimenes locekli.

Salīdzinot vidējos izdevumus mēnesī starp privātstundām un ārpusskolas aktivitātēm, jāsecina, ka vidēji mēnesī vecāki iztērē nedaudz vairāk par privātstundām, attiecīgi 60.13 eiro, savukārt par ārpusskolas aktivitātēm (dejošana, dziedāšana, sports) 49.70 eiro.

Salīdzinot Rīgu ar lielākajām Latvijas pilsētām (Daugavpili, Liepāju, Jelgavu, Jūrmalu, Ventspili, Rēzekni, Ogri, Valmieru un Jēkabpili) un pārējām Latvijas apdzīvotajām vietām, rezultātos ir vērojamas atšķirības.

Rīgā vecāki visvairāk tērē savu bērnu izglītībai, attiecīgi privātstundām – 75.98 eiro un ārpusskolas aktivitātēm 60.11 eiro.

Līdzīgi ir lielākajās Latvijas pilsētās – vidēji privātstundām 48.79 eiro un ārpusskolas aktivitātēm 35.03 eiro mēnesī.

Pārējās Latvijas apdzīvotajās teritorijās šie tēriņi ir krietni vien mazāki: privātstundām tērē vidēji 39.02 eiro un ārpusskolas aktivitātēm līdzīgi – 38.34 eiro mēnesī.

Rīgā ir lielāki izdevumi par vienu privātstundu, jo arī cena vidēji ir augstāka – 10.34 eiro par stundu, kamēr pārējā Latvijā tā ir 6.48 eiro lielajās pilsētās un 6.30 pārējā teritorijā.

Neatkarīgi no pilsētas, sadalījums starp mācību priekšmetiem saglabājas līdzīgs: visvairāk tiek algoti matemātikas privātskolotāji un otrajā vietā svešvalodu privātskolotāji.

Savukārt atšķirības var redzēt tieši ienākumu sadalē starp aptaujātajiem: Rīgā 79% aptaujāto ienākumi ir virs 300 eiro vienam ģimenes loceklim, savukārt pārējā Latvijā virs 300 eiro pelna aptuveni puse no aptaujātajiem. Rīgā ir arī vairāk vecāku, kuriem ir augstākā izglītība, attiecīgi 91%, savukārt pārējā Latvijā ap 82%.

Projektu veic pētījumu centrs Re:Baltica.

Liepājas pašvaldība tāpat kā līdz šim turpinās maksāt par bērniem arī privātajos bērnudārzos, neskatoties uz to, ka valdība akceptējusi valsts finansiālā atbalsta pārtraukšanu privātajiem bērnudārziem un auklēm.

Savukārt attiecībā uz sertificētu privāto aukļu pakalpojumu pašvaldības deputātiem būs jālemj, kā saglabāt esošo atbalstu bērnu vecākiem, informēja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova.

Liepājas pašvaldība bija viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas sāka īstenot principu «Nauda seko bērnam» un turpina to darīt arī pašlaik, norādīja Molčanova. Jau vairāk nekā sešus gadus, pirms vēl valsts sāka sniegt savu atbalstu, Liepājas pašvaldība maksāja par bērniem arī privātajos bērnudārzos.

Kā pastāstīja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja, Liepājas pašvaldība par katru bērnu privātajā bērnudārzā maksā tieši tik, cik ir bērna uzturēšanās faktiskās izmaksas pašvaldības bērnudārzā, – vidēji 132,24 eiro mēnesī. Tā kā valsts noteiktās pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei un arī sertificētām auklēm pašlaik ir 185 eiro, tā arī sedz šo starpību par bērniem privātajos bērnudārzos.

«Arī turpmāk mēs maksāsim par bērniem privātajos bērnudārzos tāpat kā līdz šim, jo uzskatām, ka šai summai jābūt solidārai ar pašvaldības bērnudārziem. Tā ir vecāku izvēle – sūtīt savus bērnus pašvaldības vai privātajā bērnudārzā, kur bērna uzturēšanas izmaksas ir augstākas,» uzsver Molčanova.

Savukārt par sertificētu privāto aukļu pakalpojumu valsts līdz šim maksāja 142 eiro. Liepājas pašvaldība ir viena no tām pašvaldībām, kas papildus valsts līdzfinansējumam piemaksā arī savu daļu – 43 eiro. «Ja valsts finansējuma vairs nebūs, pašvaldības deputātiem būs jālemj, kā saglabāt esošo atbalstu bērnu vecākiem, kuru mazuļiem vēl nav vietas pašvaldības bērnudārzos un kuri izvēlējušies sertificētas aukles pakalpojumus,» piebilda Molčanova.

Liepājā darbojas trīs privātās pirmsskolas izglītības iestādes – privātsākumskola «Varavīksne», bērnudārzs «Saulstariņš» un «Sirsniņskola». Liepājā ir arī ap 60 sertificētas auklītes, kuru pakalpojumus izmanto aptuveni 90 bērnu vecāki.

Šogad septembrī Liepājas pašvaldības bērnudārzos no jauna uzņemti 895 bērni, kas ir lielākais uzņemto audzēkņu skaits pēdējo trīs gadu laikā. Rinda uz bērnudārzu ir samazinājusies par aptuveni simt bērniem, salīdzinot ar pērnā gada septembri. Rindas samazināšanos veicinājusi arī pagājušā gada nogalē Karostā pabeigtā bērnudārza «Pienenīte» renovācija un jaunas piebūves būvniecība, jo bērnudārzs var uzņemt vairāk bērnu.

Pašlaik rindā uz pašvaldības bērnudārziem vēl gaida ap 1400 bērnu, no kuriem vairums ir vecumā līdz pusotram gadam un uz bērnudārzu vēl nevar doties. Pašlaik vietu pirmsskolas izglītības iestādēs reāli vēl nepietiek ap 200 mazo liepājnieku. Vietu piešķiršana bērnudārzos turpināsies arī visa mācību gada laikā, jo ir bērnu vecāki, kuri atsakās no vietas bērnudārzā, pārceļas uz dzīvi ārzemēs, maina vienu bērnudārzu uz citu u.tml.

Kā ziņots, valdība vakar atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu no nākamā gada pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu gadījumos, ja bērnam netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, nododot šīs rūpes pašvaldību ziņā.