LU rektors: Latvijā ir ļoti izteikta segregācija pēc izglītības līmeņa

Latvija, pēc Eiropas Komisijas un Eiropas Statistikas pārvaldes vērtējuma, ir viena no tām valstīm, kur ir ļoti izteikta segregācija pēc izglītības līmeņa, intervijā norāda Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš. Pēc viņa domām, ja vecākiem nav augstākās izglītības, varbūtība, ka arī viņu bērni paliks bez augstākās izglītības, ir ļoti liela.

Noteicošais faktors ne vienmēr ir ģimenes materiālais stāvoklis. Tāda situācija ir vērojama arī, piemēram, Vācijā, bet tur segregāciju izglītības jomā, iespējams, nosaka lielā turku kopiena. Bet, ja segregācija izglītības jomā ir attīstījusies Latvijā, pēc rektora domām, tā ir liela problēma, un valstij vajadzētu vairāk rūpēties, lai talantīgi bērni no mazturīgām un mazāk izglītotām ģimenēm varētu mācīties augstskolās. Jāņem arī vērā, ka gandrīz pusei studentu pašiem nākas pilnā apjomā segt savu mācību maksu.

Rektors ir pārliecināts, ka Latvijā pavisam noteikti ir iespēja iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Protams, visas Latvijas augstskolas nav liekamas vienā katlā, jo to līmenis ir dažāds. Tomēr labākajās pašmāju augstskolās, pēc Auziņa pārliecības, var iegūt absolūti konkurētspējīgu izglītību.

LU ir liels fonds, kas piešķir apmēram 300 stipendijas gadā. Lielā mērā tās ir mecenātu stipendijas. Piešķirot valsts stipendijas, studenta sociālais stāvoklis netiek ņemts vērā, svarīgas ir tikai viņa sekmes un akadēmiskie sasniegumi. Tādu striktu prasību aizstāv arī Latvijas Studentu apvienība. LU mecenātu stipendijas arī tiek piešķirtas par labām sekmēm mācībās, bet nopietns kritērijs ir arī studenta sociālais stāvoklis.

Lai palīdzētu mazturīgiem «atraitnes dēliem» tikt pie augstākās izglītības, LU ir ieviesta budžeta vietu rotācija, to sadalījums tiek pārskatīts reizi gadā, kad visi studenti tiek no jauna saranžēti pēc sekmēm. Uzcītīgākie no tiem, kas studiju sākumā uzrādīja vājāku sagatavotību, var iegūt budžeta vietu, bet slinkākie ir spiesti turpmāk mācīties par saviem līdzekļiem.

LU rektors apgalvo, ka reflektanta zināšanu līmenis nav izšķirošs faktors, svarīgāka ir jaunā cilvēka motivācija studēt. Ja jaunietis nebija apguvis kādu fizikas likumu vai izlasījis kādu obligātās literatūras grāmatu, mēs augstskolā šos robus viņa zināšanās varam aizpildīt. Bet tikai ar vienu noteikumu – ja studentam ir vēlme to darīt. Pretējā gadījumā profesors auditorijas priekšā var kaut vai «uz ausīm stāvēt». Ja studentam nebūs motivācijas mācīties, nekādu vērā liekamu rezultātu nebūs. Studiju laikā LU «atsijājas» apmēram 20 līdz 30% studentu.

Iemesli studiju pārtraukšanai ir dažādi. Galvenais iemesls ir tas, ka students agrāk vai vēlāk saprot, ka nav izvēlējies īsto specialitāti, ka tā viņu neinteresē. LU veido mentoru sistēmu, kuri seko, kāpēc jaunieši zaudē interesi par studijām, cenšas laikus to pamanīt un palīdzēt jauniešiem.

Latvijas Universitāšu asociācija 2011.gadā veica pētījumu, kas liecina, ka bakalaura studijas atmaksājas 12 līdz 13 gados. To nosaka augstās kopējās studiju izmaksas un nelielā atšķirība starp bakalauru absolventu atalgojumu un vidējās izglītības absolventu atalgojumu. Pētījumā secināts, ka sākotnēji absolventiem ar bakalaura grādu darba algas līmenis nav daudz lielāks par vidusskolas absolventu ienākumiem, taču katrs nākamais gads darba tirgū palielina bakalaura grāda ieguvēja ienākuma līmeni. Pētījuma autori norāda, ka darba tirgū tiek novērtēts iegūtās izglītības līmenis galvenokārt kopā ar profesionālo pieredzi. Bakalaura grāds ir priekšnoteikums izglītības turpināšanai augstākā līmeņa studijās, kas savukārt atmaksājas divos līdz trīs gados.

Pētījuma autori politikas veidotājiem iesaka sakārtot augstākās izglītības un zinātnes likumus, izveidojot vienotu Augstākās izglītības un zinātnes likumu, tāpat esot jāpabeidz iesāktās reformas augstskolu nekustamo īpašumu atsavināšanas jomā, veicot Augstskolu likumam atbilstošus labojumus arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, jo tas dotu iespēju universitātēm plānot to infrastruktūras attīstību.

Tāpat pētījuma autori norāda, ka jāļauj brīvāk studiju procesā izmantot ES valodas, neierobežojot to lietošanu vietējiem studentiem un mācībspēkiem. Savukārt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei būtu jāpalielina līdz ES valstu vidējam procentam no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijā augstākajai izglītībai tiek atvēlēts mazāk par 0,5% no IKP, vidēji Eiropā – 1,2%, Skandināvijā – 1,5% no IKP.

LU absolventu vidū ir maz tādu, kuriem ir grūtības atrast darbu, apgalvo rektors. «Es vienmēr uzsveru saviem studentiem: ja jums būs laba izglītība, varbūtība, ka strādāsiet interesantu darbu, ir liela, ja nebūs, strādāsiet mehānisku, mazāk interesantu un radošu darbu,» saka Auziņš.

Sieviešu īpatsvars Latvijas izglītībā ir vislielākais

Sieviešu īpatsvars Latvijas izglītības sistēmā ir lielākais visās Starptautiskā mācību vides pētījuma (TALIS) dalībvalstīs, liecina pētījuma rezultāti.

Šodien notikušajā pētījuma rezultātu prezentācijā atklāts, ka sieviešu īpatsvars Latvijas izglītības iestādēs ir 89%, kas ir teju par 20% augstāks nekā vidēji TALIS dalībvalstīs. Pētījuma dati liecina, ka vienīgi Bulgārijā, Igaunijā un Slovākijā sieviešu īpatsvars izglītības iestādēs pārsniedz 80%.

Veidojot tipiskā pedagoga portretu, noskaidrots, ka skolotāja vidējais vecums Latvijā ir 47 gadi. 11% pedagogu sasnieguši 60 gadu vecumu, turklāt jauno pedagogu, kuru vecums būtu līdz 29 gadiem, Latvijā ir vien 5%. Šie rādītāji ir augstāki nekā pētījumā iegūtie vidējie dati par visām dalībvalstīm.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) sacīja, ka «mums nevajadzētu justies vainīgiem par izglītības dzimuma un vecuma struktūru», uzsverot, ka nepieciešamas reālas darbības pedagogu kvalifikācijas pilnveidei, kā arī absolventu piesaistīšanai darbam skolās.

Pētījumā secināts, ka Latvijā tikai viens no 10 skolotājiem strādā skolā, kurai nav jākonkurē ar citām skolām par skolēniem – TALIS vidējais rādītājs šim kritērijam ir divas reizes lielāks. Konkurences apstākļos strādā 79% skolotāju. Igaunijā šādā situācijā atrodas 63%, bet Somijā – 50% pedagogu.

Rezultāti liecina, ka Latvija ir viena no piecām TALIS dalībvalstīm, kur vidējais skolēnu skaits 5.-9.klašu grupā ir mazāks par 300. Latvijā vidēji klasē mācās 18 skolēni. Tik pat skolēnu vienā klasē ir arī Somijā.

Pētījumā piedalījās aptuveni 106 000 skolotāju, kuri pārstāvēja vairāk nekā 30 TALIS dalībvalstis. Aptauju aizpildīja 2291 skolotājs un 110 direktori no 116 Latvijas skolām.

TALIS vāc starptautiski salīdzināmus datus par mācību vidi un skolotāju darba apstākļiem skolās visā pasaulē. Tā pētījuma mērķis ir sniegt ticamu, laicīgu un salīdzināmu informāciju no skolu praktiķu perspektīvas, lai palīdzētu valstīm pārskatīt un formulēt politiskos lēmumus kvalitatīvas skolotāju profesijas attīstībai. Starptautiskā analīze sniedz TALIS dalībvalstīm iespēju identificēt citas valstis, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, un mācīties no citu politiskajām pieejām.

Profesionālo vidējo izglītību izvēlas arvien vairāk skolēnu

Profesionālo vidējo izglītību izvēlas arvien vairāk skolēnu. Pēdējo piecu gadu laikā šādu skolēnu īpatsvars, salīdzinot ar vispārējās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem, kāpis par gandrīz 4%, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Pagājušajā mācību gadā no visiem vidusskolas izglītību iegūstošajiem audzēkņiem, kuru skaits bija sasniedzis 66 549 skolēnus, gandrīz ceturtdaļa jeb 39,77% mācījās kādā no profesionālās izglītības iestādēm. Pirms pieciem gadiem šādu skolēnu īpatsvars bijis 36,13%.

Demogrāfiskā bedre un emigrācijas viļņi pēdējo piecu gadu laikā kopējo vidusskolas izglītību iegūstošo skaitu samazinājis par 28 132 cilvēkiem. Arī profesionālās izglītības iestādēs skolēnu kopējais skaits gadu gaitā sarucis par 7742 cilvēkiem. Tomēr šis skaitlis samazinās ne tik strauji kā vispārējo vidējo izglītību iegūstošo skaits.

Lai gan pieteikšanās mācībām profesionālās vidējās izglītības iestādēs vēl turpinās, vairāku profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji atzina, ka klases nokomplektēt izdosies. Turklāt vairākās mācību programmās uz vienu mācību vietu veidojas konkursi.

Ventspils Tehnikuma direktora vietniece Antra Gārbena stāstīja, ka jau pašlaik uzņemti vairāk nekā 262 audzēkņi, un sagaidāms, ka pieteikties gribētāji vēl būs. Gārbena norādīja, ka Ventspils Tehnikumam izdosies nokomplektēt klases.

Par klašu komplektāciju neraizējas arī Rīgas Valsts tehnikums. Ilgvars Forands atzinīgi vērtēja pieaugošo interesi par profesionālo izglītību, kas rezultējas audzēkņu pieplūdumā.

Abu tehnikumu pārstāvji norādīja, ka profesionālās izglītības prestižs skolēnu vidū kāpj un tas ir viens no iemesliem, kāpēc arvien vairāk pamatskolas absolventu izvēlas mācības profesionālās izglītības iestādēs.

Par būtisku intereses radītāju tiek saukta arī duālās izglītības ieviešana mācību procesā. Tāpat to sekmē arī tehnikumu renovācija, mācību vides labiekārtošana un pašu izglītības iestāžu mērķtiecīgs darbs mācību kvalitātes uzlabošanā.

Gārbena atzinīgi vērtēja to, ka ar katru gadu kāpj arī skolēnu zināšanu līmenis un arvien vairāk absolventu savas mācību gaitas izvēlas turpināt arī kādā no augstskolām. «Audzēkņi saprot, ka profesionālā izglītība palīdz vieglāk apgūt augstskolu programmu,» skolēnu motivāciju un zināšanas vērtēja Forands.

Tomēr Austrumlatgales profesionālās vidusskolas direktore Benita Virbule atzina, ka problēmas ar audzēkņu skaitu pastāv. Virbule norādīja, ka audzēkņu skaita samazinājums ir Latgalei raksturīga problēma, kas ar gadiem pastiprinās.

Viņa neprognozē, ka situācija Latgalē varētu uzlaboties, jo lauku reģionos iedzīvotāju paliek arvien mazāk. Turklāt tieši vietējo reģionu iedzīvotāji veido lielāko daļu Austrumlatgales profesionālās vidusskolas audzēkņu skaita.

Profesionālās izglītības prestiža pieaugumu Latgalē pagaidām nejūt, skaidroja Virbule. Tomēr viņa cer, ka pēc skolas renovācijas un duālo mācību ieviešanas, par kurām notiek pārrunas, situācija varētu uzlaboties.

Laikraksts «Diena» vēstīja, ka problēmas aizpildīt skolas solus pastāv vairākām reģionālajām profesionālās izglītības iestādēm.

Kā skaidroja Forands, šādās situācijās lietderīgi domāt par izglītības iestāžu konsolidāciju. Mazajām skolām apvienojoties vai nokļūstot kādas lielākas profesionālās skolas paspārnē, palielinās iespēja pretendēt uz finansējuma piesaisti, kā arī dalību projektos, kas veicina mācību vides uzlabošanu, piesaistot vairāk skolēnu.

Demogrāfijas rādītāji liecina, ka bērnu skaita pieaugums nav gaidāms, kas norāda uz vēl krasāku skolēnu skaita samazinājumu gan vispārizglītojošās, gan profesionālajās izglītības iestādēs.

Profesors: Latvijā izglītība ir bizness ar zemu ienesīgumu

Apstākļos, kad iedzīvotāju maksātspēja ir zema, bet izdevumi ir augsti, augstākā izglītība Latvijā vienmēr ir bijusi uzņēmējdarbības nozare ar zemu rentabilitāti, turklāt dažu gadu laikā tās ienesīgums ir vēl vairāk samazinājies, norādīja Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) profesors Valērijs Ņikiforovs.

Viņš paskaidroja, ka apgaismojums, apkure, iekārtas un akadēmiskā personāla darbs Latvijā izmaksā visai dārgi.

2006.gadā Latvija ierindojās otrajā vietā aiz Kanādas studentu īpatsvara ziņā – 5,81% Latvijas iedzīvotāju studēja augstskolās. To varētu uzskatīt par perspektīvām bagātu tendenci, taču pašlaik situācija ir kardināli mainījusies – kopējais studentu skaits un īpatsvars ir krasi samazinājies, uzsvēra profesors.

Ņikiforovs norādīja, ka pastāv divi izglītības finansējuma veidi – iekasēt no iedzīvotājiem nodokļus un tad piešķirt šo budžetu augstskolu finansējumam, nodrošinot bezmaksas izglītību augstskolās, vai arī mudināt cilvēkus patstāvīgi apmaksāt savas mācības – un principiālas atšķirības šajā ziņā nav.

Savukārt netaisnība slēpjas citā aspektā, norādīja speciālists. «Privātajām augstskolām arī ir tiesības piedāvāt valsts apmaksātas budžeta vietas, taču, tā kā valstij ir savas augstskolas, kurām trūkst līdzekļu, neviena privātā Latvijas augstskola no valsts budžeta nav saņēmusi ne latu. Tad kādēļ vieniem ir iespēja iegūt augstāko izglītību par valsts budžeta naudu, bet citiem tādas iespējas nav? Un tie, kuri iegūst iespēju mācīties par brīvu, mācās par citu nodokļu maksātāju līdzekļiem,» nobažījies Ņikiforovs.

Profesora vadītā augstskola «pagaidām necieš zaudējumus», un tas galvenokārt ir skaidrojams ar efektīvāku menedžmentu un ātrāku reakciju uz tirgus vajadzībām. «Taču mums nākas daudz strādāt [lai to nodrošinātu], un mēs ar skaudību skatāmies uz tiem, kuri saņem līdzekļus no budžeta,» uzsvēra BSA pārstāvis.

LIZDA: Kvalitatīva izglītība nav iespējama bez nodrošinātiem, kvalitatīviem pedagogiem

Kvalitatīva izglītība nav iespējama bez kvalitatīviem pedagogiem, kuri ir sociāli nodrošināti, priekšvēlēšanu debatēs ar lielāko politisko partiju pārstāvjiem norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Stāstot par problēmām izglītības jomā, viņa akcentēja svarīgāko, proti, sociālo dialogu, jo tas nenotiek, lai gan partijas pirms vēlēšanām sola, ka tāds notiks. Viņa norādīja, ka daudzi normatīvie akti tiek pieņemti steigā, nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. Īpaši sāpīga sadarbība esot ar pašvaldībām, uz kuru aicina arī partijas. Kā norādīja Mikiško, ar tām dialoga neesot.

Mikiško norādīja, ka politiskās partijas runā par pelēko nodokļu zonu, kurā varētu iegūt līdzekļus valstij svarīgām jomām, tostarp izglītībai, tomēr faktiski rīcība nenotiek. «Ja Valsts kontrole atklātu nepamatotu līdzekļu izšķērdēšanu, tad šī summa būtu jāieskaita izglītības un zinātnes budžetā,» savu risinājumu piedāvāja LIZDA priekšsēdētāja, tādējādi norādot uz konkrētu priekšlikumu nepieciešamību.

Skolotāji diskusijas laikā uzsvēra, ka skolās ir nepietiekamas slodzes un viena likme tiek dalīta, lai saglabātu skolā strādājošo pedagogu darbu. Diskusijās tika uzsvērta arī jauno pedagogu nepieciešamība, kā arī problēma, ka jaunieši izvēlas pamest Latviju, jo nav motivēti strādāt skolās. Kāda skolotāja no Liepājas uzsvēra, ka uz ārzemēm aizbrauc pat jaunieši, kuri jau gandrīz pabeiguši studijas Latvijā.

Zinātnieki diskusijā bija sašutuši par to, ka viņu intereses tiek atstātas malā. Tika norādīts, ka arī zinātnē ir nepieciešams algu palielinājums, jo daļai zinātnieku netiek nodrošinātas pat minimālās algas. Kāda zinātnē strādājošā norādīja, ka, lai gan pret zinātniekiem ir ļoti augstas prasības, algas netiek garantētas. Zinātnieki, pēc viņas teiktā, vēlētos, lai viņiem nav jāstrādā desmit darbos, jo no tā cieš arī darba kvalitāte.

Ivars Godmanis («Vienoti Latvijai») prezentēja iespēju skolotājiem pārprofilēties, lai iegūtu pilnu darba slodzi. Kā norādīja politiķis, skolotāji ir vajadzīgi pirmsskolas un profesionālajās izglītības iestādēs, tāpēc tiem, kuri vispārējās vidējās izglītības iestādēs nevar iegūt pilnu slodzi, vajadzētu pārprofilēties uz skolām, kur skolotāji ir nepieciešami. Kā alternatīvu izdienas pensijai skolotājiem, kuri ir pirmspensijas vecumā un nevar veikt šo pārprofilēšanos, Godmanis piedāvāja kompensāciju no valsts divu gadu minimālās algas apmērā, kas būtu aptuveni 16 000 eiro.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» plāno naudu skolotāju algām meklēt valsts budžetā, arī mainot nodokļu politiku. Lai iegūtu finansējumu pedagogu algām, ir nepieciešamas celt ienākuma nodokli tiem, kuriem ir augsti ienākumi, norādīja Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK). Viņš paskaidroja, ka cilvēkiem ar ienākumiem 3000 līdz 6000 eiro vajadzētu maksāt 35%, bet virs 6000 eiro – 40% ienākuma nodokli. «Nodokļi ir jāceļ, citādi finansējuma nebūs,» norādīja Jansons.

Jānis Vucāns (ZZS) diskusijā uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu sadarboties ar citām ministrijām, piemēram, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, motivācijas programmas veidošanā jauniešiem, lai tie kļūtu par skolotājiem.

Inga Vanaga (Latvijas Reģionu apvienība) diskusijas laikā norādīja, ka pašlaik valsts nepilda normatīvajos aktos rakstīto par pedagogu samaksu visos izglītības līmeņos. «Tas ir tiesiskais nihilisms, ka valdība vēlas, lai skolotāji rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bet paši tos pārkāpj,» uzsvēra Vanaga. Kā vienu no iespējām piesaistīt papildu finansējumu ne tikai augstskolām, bet arī profesionālajām un vispārējās izglītības iestādēm viņa ierosināja pieaugušo tālākizglītības kursu nodrošināšanu. Pēc viņas teiktā, pašlaik daudzās privātajās institūcijās pieaugušo izglītības kursi ir nekvalitatīvi.

Liene Cakare («Latvijas attīstībai») pastāstīja, ka vēlas sasaistīt profesionālo izglītību ar reālo darba vidi, lai jauniešiem uzreiz būtu pieredze. Partija vēlas arī pārskatīt izglītības kvalitāti, tostarp skolotāju noslodzi un saturu, un izvērtēt arī akreditētās augstskolas, nosakot vājākās programmas.

Par skolotāju atalgojumu partiju pārstāvji bija vienisprātis, ka tam vajadzētu svārstīties no 600 līdz 1000 eiro. «No sirds Latvijai» pārstāvis Andris Priekulis uzsvēra, ka algas pedagogiem ir jāpielīdzina vidējām darba algām ar koeficientu 1,2. Tam piekrita arī partiju «Saskaņa» un ZZS pārstāvji. Pret šo priekšlikumu iebilda Ina Druviete (V), norādot, ka pirms desmit gadiem ir bijusi vienošanās, ka skolotāju algas netiks piesaistītas vidējām darba algām. Viņa paskaidroja, ka «Vienotība» plāno pedagogu algu palielināt par 10% gadā, līdz tā sasniedz 1000 eiro.

Partijas «Saskaņa» pārstāvis Ņikita Ņikiforovs norādīja, ka izglītība būtu viena no partijas prioritātēm. Pēc viņa teiktā, tikai tā izglītībai būtu iespējams atrast finansējumu. Politiķis uzskata, ka nepieciešama jaunu likumu rakstīšana, lai nebūtu jāveic arvien jauni grozījumi likumos.

Izveidots darba devēju ieteikto augstskolu TOPs

Šodien Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras un izglītības portālu Prakse.lv iepazīstināja ar Latvijas darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu TOPu, kas jau trešo gadu sniedz jauniešiem ieskatu pieprasītākajās profesijās un izglītības iestādēs, kur tās būtu vislabāk apgūt. TOPa mērķis ir veicināt pārdomātu pamatskolu un vidusskolu absolventu tālākās izglītības un karjeras izvēli šovasar, ņemot vērā darba devēju viedokli.

Jau trešo Rīgas Tehniska universitāte (RTU) saglabā pirmo vietu Latvijas darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu TOPā, kurā savu viedokli izteikuši 1381 darba devēji.

Darba devēju ieteiktākās izglītības iestādes:

  • 1. Rīgas Tehniskā universitāte
  • 2. Latvijas Universitāte
  • 3. Biznesa augstskola Turība
  • 4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte
  • 5. Banku augstskola
  • 6. Rīgas Stradiņa universitāte
  • 7.  Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
  • 8. Stockholm School of Economics in Riga
  • 9. Vidzemes Augstskola
  • 10. Rīgas Valsts tehnikums

Darba devēju ieteiktākās studiju programmas:

1.       Datorsistēmas (profesionālā)

4 gadi (8 semestri)
Bakalaura grāds
Rīgas Tehniskā universitāte

2.       Datorzinātnes

4 gadi
Bakalaura grāds
Latvijas Universitāte

3.        BSc in Economics and Business

3 gadi
Bakalaura grāds
Stockholm School of Economics in Riga

4.       Finanses

4 gadi vai 5 gadi
Bakalaura grāds
Banku augstskola

5.       Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība

4 vai 4,3 gadi
Bakalaura grāds
Biznesa augstskola Turība

6.       Uzņēmējdarbības vadīšana

4 gadi vai 5 gadi
Bakalaura grāds
Banku augstskola

7.       Grāmatvedība, analīze un audits

4 vai 4,5 gadi
Bakalaura grāds
Latvijas Universitāte

8.        Uzņēmējdarbības vadība

4 vai 4,3 gadi|
Bakalaura grāds
Biznesa augstskola Turība

9.       Komunikācijas zinātne

3 vai 3,6 gadi
Bakalaura grāds
Latvijas Universitāte

10. Būvniecība

4.5 gadi (9 semestri)
Bakalaura grāds
Rīgas Tehniskā universitāte

Liepājā darbu sāk Radošo industriju klasteris

Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde «Kultūras pārvalde» ir izveidojusi atvērtu sadarbības platformu Radošo industriju klasteris, kura mērķis ir apvienot komersantus, pētniecības un izglītības iestādes, kultūras iestādes, lai veicinātu radošas Liepājas attīstību, pilsētas informācijas portālu Liepaja24.lv informēja LPPI «Kultūras pārvalde» attīstības projektu vadītāja Agita Auza.

Radošo industriju klasteris apvieno vienā sfērā strādājošos – uzņēmējus, pētniecības un izglītības iestādes, dažādus kultūras pakalpojumu sniedzējus un individuālas iniciatīvas, kas veicina radošo industriju attīstību.

«Radošās industrijas ir viens no Eiropas izaugsmes stūrakmeņiem un atslēga turpmākā ekonomikas attīstībā,» skaidro Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens. «Liepāja ir izcili piemērota vieta radošo industriju attīstībai. Pilsētā strādā daudzi uzņēmumi dizainā, reklāmā, modes industrijā, arhitektūrā, amatniecībā, mūzikā un vizuālā mākslā. Liepājā ir izglītības un pētniecības institūcijas, kas nodrošina radošu un intelektuālu pamatu radošuma attīstībai. Dažādi sadarbības tīkli un puduri ir viens no priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu radošas pilsētas attīstību,» klastera nepieciešamību uzsver Juris Jirgens.

Radošo industriju klastera tuvākās aktivitātes ir saistītas ar papildus finansējuma piesaisti, kompetenču paaugstināšanas aktivitātēm un starptautiskas mobilitātes veicināšanu ar uzdevumu nodrošināt zināšanu un pieredzes apmaiņu, resursu mērķtiecīgu izmantošanu, inovāciju ieviešanu radošajās industrijās un arī eksporta palielināšanu nākotnē.

Pasniegtas Ata Kronvalda prēmijas izciliem skolotājiem

4. septembrī plkst. 14.00 Melngalvju namā Svētku zālē notika Ata Kronvalda prēmijas pasniegšanas ceremonija, kurā tika apbalvoti pieci pedagogi par ilggadēju un ievērojamu ieguldījumu talantīgo skolēnu izglītošanā un skolēnu zinātniskās pētniecības darba vadīšanā.

Prēmijas pasniedza Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ata Kronvalda fonda valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Prēmija sastāv no Valsts prezidenta un Ata Kronvalda fonda prezidenta Henrika Danusēviča parakstīta diploma, medaļas ar Ata Kronvalda attēlu, kurus veidojusi māksliniece Elita Viliama, kā arī vienreizējas stipendijas.

Filoloģijā – Daina Blūma – Rīgas Kultūras vidusskolas kulturoloģijas, latviešu valodas un literatūras skolotāja, Informātikā – Rihards Opmanis –Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes pasniedzējs un pētnieks, Matemātikā – Aļesja Šapkova – Daugavpils Saskaņas pamatskolas matemātikas skolotāja, Fizikā – Pēteris Puķītis –Dobeles Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs, Ķīmijā – Vjačeslavs Korotins –Rīgas 40. viduskolas ķīmijas skolotājs.

Jāpārskata centralizēto eksāmenu lietošanas jēga

Centralizētos eksāmenus, kurus vajā kļūdas un pārpratumi, gaida pārmaiņas. To izstrādātāju un administrētāju sagādātie nepatīkamie pārsteigumi likuši Izglītības un zinātnes ministrijai (IzM) pievērst ciešāku skatu Valsts izglītības satura centram, kā arī valsts centralizēto pārbaudes darbu būtībai un sūtībai, šovakar vēstīja LNT raidījums «Top10».

Viena reforma gan pieņemta jau agrāk, proti, šis ir pēdējais gads, kad skolēni saņems vērtējumu līmeņos no A līdz F. Turpmāk audzēkņu sniegums būs izteikts tikai procentos. Savukārt svešvalodu eksāmenos papildus procentuālajam vērtējumam tiks norādīti starptautiski atzītie valodas prasmes līmeņi, respektīvi, B1, B2 un C1.

«Robeža starp A un B, B un C, C un D līmeni var būt ļoti neliela, un skolēns, kura darba kvalitāte ir varbūt tikai nedaudz zemāka kā viņa solabiedram, kas ir ieguvis augstāku līmeni, līdz ar to var neīstenot savu nākotnes sapni iestāties kādā budžeta grupā,» komentēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Vērtējot jaunos studētgribētājus, lielākā daļa augstskolu joprojām pievērš uzmanību tikai eksāmenu līmeņiem, kas pēc būtības ir sekundārs rādītājs. Viena līmeņa ietvaros vērtējums var atšķirties pat par 10%. Tā notiek arī augstskolā «Turība». Ja skolēnu centralizēto eksāmenu līmeņi sakrīt, izglītības iestāde dod priekšroku reflektantam, kas pirmais iesniedzis dokumentus.

Biznesa augstskolas «Turība» rektors Antons Kiščenko norāda: «Pārejot uz jauno sistēmu, kad tiks uzrādīti procenti kā pamatrādītājs, tā mums, protams, atvieglos – būs precīzāk, objektīvāk novērtēt reflektantu, cīnoties par budžeta vietām vai stipendijām.»

Tomēr citas augstskolas, tostarp arī Latvijas Universitāte (LU), gan pievērš uzmanību tikai eksāmenu procentuālajam vērtējumam. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šādu sistēmu ieviesusi šogad. Arī tajā norāda, ka pārmaiņas vērtējamas pozitīvi.

«Mums bija vēl papildu kritērijs, bija piecas atzīmes no atestāta – matemātika, fizika, ķīmija, informātika un svešvaloda, kur papildus šiem diviem līmeņiem rēķināja vēl šīs atzīmes vidējo vērtību un pielika klāt pie šī te ranga. Jo līdz ar to mēs atsijājām, jo citādi pēc līmeņiem, bez šaubām, varēja būt ļoti daudz vienādi šie līmeņi. Tagad procentuālā vērtējumā nebūs vienādi,» uzskata RTU Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs Ivars Odītis.

Šī reforma netieši akcentē 12.klases centralizēto eksāmenu problēmu. Proti, tie pirmkārt un galvenokārt ir ieejas biļete augstskolā. Eksāmeni ir apzināti veidoti, lai to vidējais rezultāts būtu maksimāli tuvs 50%, tādējādi lielākā daļa vienmēr uzrādīs sniegumu, kas patlaban atbilst C un D līmenim. Skolēnus salīdzina citu ar citu, kamēr mazāka uzmanība pievērsta kopējam zināšanu līmenim un attīstībai.

LU asociētā profesore, eksaminācijas eksperte Vita Kalnbērziņa «Top10» atzīst: «Pēc eksāmena, piemēram, mēs varētu salīdzināt, vai mēs esam labāki viedokļa izteikšanā vai aprakstīšanā, vai mēs esam labāki, teiksim, secinājumu formulēšanā, vai mēs esam labāki starpkultūru kompetencē vai gramatiskā kompetencē. Kā valsts! Mēs to nesalīdzinām. Mēs izmantojam eksāmenu tikai, lai salīdzinātu skolēnus.»

Izglītības satura centrā uzsver, ka eksāmenu plašākai analīzei un salīdzināšanai pa gadiem nepietiekot naudas. Šā iemesla dēļ atsevišķi eksperti pat apšauba centralizēto eksāmenu pastāvēšanas jēgu. Obligāts centralizētais pārbaudes darbs, noslēdzot mācību gaitas, skolēnu un skolotāju prātā piešķir priekšmetam zināmu svarīgumu, bet tas nevar būt galvenais arguments šāda eksāmena nepieciešamībai. Piemēram, Somijā eksāmenus audzēkņi kārto izvēles kārtā par maksu, lai iestātos augstskolā.

«Iespējamās misijas» direktore Zane Oliņa «Top10» pauda viedokli: «Es domāju, ka no valsts puses, kur mēs ieguldām lielus resursus pārbaudes darbu administrēšanā, pirmais mērķis būtu saprast kopumā, kāds ir bērnu zināšanu un prasmju līmenis tajās jomās, kas mums interesē, lai mēs tālāk varētu pieņemt piemērotus izglītības politikas lēmumus. Es šobrīd neredzu, ka mēs tādiem mērķiem izmantotu valsts pārbaudes darbus.»

Šim viedoklim daļēji pievienojas arī ministrs Roberts Ķīlis. Būtu jāapspriež ideja par atteikšanos no obligāta eksāmena, kas paredzēts iestājai augstskolā, vienlaikus ieviešot vienkāršākus obligātos pārbaudījumus.

Ķīlis LNT raidījumam klāstīja: «Ir kaut kādi divi eksāmeni, kas ir priekš augstskolām, un tad ir vispārēji pārbaudījumi, kuri nav tik prasīgi tajās jomās. Nu tādi varianti arī ir. Ir vispārējie pārbaudījumi, un tad specializētie eksāmeni jau augstskolām. Es domāju, ka šeit pārbaudījumos ir jāmēģina skatīties tajā virzienā.»

Šādas izmaiņas gan ir laika jautājums. Tā kā eksāmenu specifikas dēļ pēc tiem ir grūti droši spriest par vidusskolas absolventu zināšanām un to progresu, jautājums par Latvijas vispārējās izglītības kvalitāti ir atvērts interpretācijai.

Augstskolās par jauno studentu sagatavotību var dzirdēt ne pārāk glaimojošus vērtējumus. RTU pirmkursniekiem jāizpilda matemātikas tests, kurā, piemēram, skolēni ar C līmeni centralizētajā eksāmenā pārsvarā saņēmuši nesekmīgu vērtējumu.

«Un pārsteidz tas, ka no tik elementāriem uzdevumiem parādās vēl 0 punktu, ko vajadzētu rēķināt varbūt jau 7. klasē. Kopumā ņemot, es domāju, ka skolās vairāk vajadzētu strādāt pie elementārajām zināšanām. Slikti zina pakāpes kopumā, pakāpju īpašības, slikti pārzina funkcijas un trigonometriskās funkcijas slikti,» sacīja RTU lektore Sarmīte Čerņajeva.

Arī RTU fizikas doktors Juris Blūms norāda, ka zināšanas pieklibo, tāpēc pirmajā kursā esot ievērojams atbirums. Šajā ziņā RTU gan neatšķiroties no citām šāda profila izglītības iestādēm Eiropā.

Savukārt raksturojot pirmkursnieku angļu valodas zināšanas, Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēja Gunta Roziņa norāda, ka aptuveni divas trešdaļas vairāk vai mazāk tiek galā ar kursiem angļu valodā. Tomēr daudziem jāpiestrādā.

«Studenti ļoti labi pat sazinās sadzīviskā līmenī. Viņi ļoti labi pārzina studentu vidū izmantoto žargonu, viņi ļoti labi pārzina terminoloģiju, kas ir internetā sastopama, bet tie ir atsevišķi valodas aspekti un tas nenozīmē valodas lietojumu akadēmiskā vidē,» uzskata Roziņa.

LU asociētā profesore Vita Kalnbērziņa raidījumam uzsver, ka Latvijas skolēniem kopumā ir labas angļu valodas zināšanas. Studēt tikai šajā valodā esot gatavi vismaz tie aptuveni 23%, kas pagājušā gada eksāmenā ieguvuši A un B līmeni.

Nozares ministrs Ķīlis atzīst, ka skolēniem problēmas sagādā, piemēram, viedokļa argumentēšana svešvalodā. Viņš sola, ka pēc aptuveni diviem, trim gadiem vidusskolā atsevišķi priekšmeti tiks pasniegti kādā no svešvalodām.

«Tas nozīmētu darboties, tas nozīmētu rakstīt, tas nozīmētu argumentēt un visas šīs kompetences, kas nāk līdz ar aktīvāku darbu ar saturu svešvalodā. Tur mēs runājam par 2014./2015. mācību gadu, kad mēs varētu diezgan regulāri Latvijas skolās redzēt, ka dažādus priekšmetus skolās māca arī citās valodās,» teica Ķīlis.

Turpmāk galvenā uzmanība jāpievērš tam, vai skolēni laika gaitā savas sekmes spēj uzlabot. Ķīlis atzīst, ka par vidusskolas absolventu zināšanu salīdzinājumu starptautiskā līmenī pietrūkst pētījumu. Pašlaik Latvija gan neizskatoties slikti.

Ķīlis piebilst: «No tā, ka Latvijas jaunieši salīdzinoši viegli tiek uzņemti citu valstu augstskolās, visdrīzāk, nākas secināt, ka viņu zināšanu līmenis ir gana labs.»

Izglītības satura centrā uzsver, ka skolēnu zināšanas ir atbilstošas mācību satura standartiem un vērtējamas kā labas. Zināmas problēmas ir ar matemātiku. Starptautiskie reitingi parāda, ka 15 gadus veco skolēnu līmenis uz Eiropas fona ir vidējs.

Tikmēr «Iespējamās misijas» direktore Zane Oliņa norāda, ka var jau strīdēties par to, kurā ailītē Latvija atrodas dažādos reitingos, bet sistēmas galarezultāts liecina pats par sevi. «Mums ir bērni, kuri, pirmkārt, nav atraduši savu interesi, un tam ir jānotiek mācību procesā skolā, nevis kaut kad pēc tam. Mums ir bērni, kuri ir iemācījušies ļoti labi pārrakstīt kāda cita uzrakstīto, bet neprot izteikt paši savas domas. Mums ir bērni, kuriem ir gūti interpretēt informāciju, ko viņi saņem. Mums ir bērni, kuri baidās no matemātikas, kas ir jautājums par to, kā tā viņiem tiek mācīta,» viņa uzskaitīja.

Diskusijā par centralizētajiem eksāmeniem pēc būtības Valsts izglītības satura centrs šonedēļ neiesaistījās, jo bija aizņemts, dzēšot kārtējo ugunsgrēku – šoreiz problēmas sagādāja nepareizi izsūtītas rezultātu aprēķināšanas tabulas 9. klases svešvalodas eksāmeniem. Nozares ministrs atzīst, ka jautājums vairs neesot tikai par tehniskām lietām.

Ķīlis sola pārskatīt arī gala pārbaudījumu grafiku, lai atsevišķus eksāmenus skolēni varētu kārtot ātrāk. Piemēram, ja šogad papildus obligātajiem eksāmeniem latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā skolēns bija izvēlējies kārtot arī vēsturi un ģeogrāfiju, viņam nācās četrus pārbaudījumus veikt vienā nedēļā. Ministrs arī pauž pārliecību, ka jāmaina eksāmenu saturs – mazāk vajadzētu koncentrēties uz faktu zināšanu.

Savukārt Izglītības satura centrā esot nepieciešama reorganizācija. Konkrētu redzējumu, tostarp par eksāmenu satura maiņu, ministrija piedāvās septembrī pēc diskusijām ar vecākiem un skolotājiem. Eksaminācijas eksperti uzsver, ka pārbaudījumu kvalitāte Latvijā kopumā ir augsta. Tas gan noticis, pateicoties iesaistīto cilvēku entuziasmam, jo lielāko daļu līdzekļu eksaminācijas centrs ieguldījis tieši rezultātu apstrādes tehnoloģijās. Tāpēc diskusija par saturu ir apsveicama.

Visvairāk nekvalitatīvu programmu RPIVA, LU, PPA

Augstākās izglītības padomes (AIP) veiktajā studiju programmu izvērtējumā secināts, ka lielākais nekvalitatīvo studiju programmu skaits ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA), Latvijas Universitātei (LU) un Starptautiskai Praktiskās psiholoģijas augstskolai (SPPA), taču visbiežāk par nekvalitatīvām atzītas izglītības, pedagoģijas un vadības, administrēšanas un nekustamā īpašuma pārvaldības studiju programmas.

AIP veiktais studiju izvērtējums veikts ESF projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» ietvaros, un tajā ir ekspertu vērtējums studiju programmām, kas sadalīts trīs grupās.

Vērtējumā studiju programmas, kas atzīmētas ar atzīmi – I -, ir atzīstamas par kvalitatīvām un ilgtspējīgām, ar atzīmi II ir programmas, kuru ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi, bet ar atzīmi III ir atzīmētas tās programmas, kuru pastāvēšanas lietderība ir apšaubāma.

Tomēr AIP informē, ka programmas ir sadalīta grupās atbilstoši to ilgtspējas vērtējumam, kas ietvēra četras vērtēšanas grupas: kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība/pārklāšanās, attiecīgi to kvalitāte ir tikai viens no vērtējuma komponentiem. Līdz ar to programmas, kas iekļautas 3.grupā, nav viennozīmīgi uzskatāmas par nekvalitatīvām.

Tomēr apkopojot publiskoto AIP studiju programmu izvērtējumu var secināt, ka RPIVA ar atzīmi III novērtētas septiņas studiju programmas, LU un SPPA katrai pa piecām.

Tādu pašu novērtējumu ir saņēmušas četras Daugavpils Universitātes studiju programmas, trīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rēzeknes Augstskolas studiju programmas, kā arī divas Rīgas Tehniskās universitātes.

Iepriekš tika ziņots, ka III grupā iekļuvušas arī augstskolas «Turība» programmas, taču tas neatbilst patiesībai – informācija AIP mājaslapā liecina, ka neviena «Turība» programma nav novērtēta zemāk par II atzīmi.

Pēc ekspertu domām, vismaz 19 vadības, administrēšanas un nekustamā īpašuma pārvaldības, kā arī 12 izglītības un pedagoģijas studiju programmas uzskatamās par apšaubāmām. Tāpat par nekvalitatīvām uzskatāmas piecas tiesību zinātnes un četras psiholoģijas studiju programmas.