Liepājas Universitātes rektora amatam izvirzīti divi kandidāti

Liepājas Universitātes rektora amatam izvirzīti divi kandidāti, informēja Liepājas Universitātes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece.

Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dome, mācībspēki un Kurzemes Humanitārais institūts rektora amatam pieteikuši filoloģijas zinātņu doktoru, Kurzemes Humanitārā institūta direktoru Edgaru Lāmu. Savukārt Kurzemes Humanitārais institūts rektora amatam ir izvirzījis pedagoģijas zinātņu doktori, Liepājas pilsētas domes Gada balvas zinātnē laureāti Diānu Laivenieci.

Rektora vēlēšanu nolikums nosaka, ka trīs darba dienu laikā jāpārbauda kandidātu atbilstība nolikumam un jāsaņem viņu rakstiska piekrišana kandidēt. Galīgais kandidātu saraksts būs zināms pēc trim darba dienām.

Rektora vēlēšanas notiks 8.jūnijā.

Liepājas Universitātes iepriekšējais rektors Jānis Rimšāns aizgāja mūžībā šī gada 11.janvārī. Pašlaik rektora pienākumus pilda zinātnes prorektore Ieva Ozola.

——————-

Ofisa vide turpina attīstīties. No tradicionālajiem ofisiem, kur katra darba vieta ir nodalīta, tālāk uz atvērta plānojuma ofisiem 20. gs. beigās, līdz beidzot uz vienkāršotiem un daudzveidīgiem plānojumiem mūsdienās. Mūsu darba stils kļūst mobilāks nekā jebkad agrāk, un tāpēc ir svarīgi, lai arī ofisa mēbeles atbilstu šādam darba stilam.

Pieejamā mēbeļu daudzveidība ļauj jums koncentrēties uz darbu gan pie rakstāmgalda, gan sapulču galda. Tādējādi ofisā pavadītais laiks tiek aizvadīts lietderīgāk, kā arī darbinieki pie šādām mēbelēm jūtas komfortablāk un ir apmierinātāki.

Zinātnieki lūdz izglītības un zinātnes ministra amatam virzīt Šadurski

Latvijas zinātnieki lūdz premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) izglītības un zinātnes ministra amatam virzīt «Vienotības» politiķi, profesoru Kārli Šadurski.

Atklāto vēstuli Straujumai ir parakstījuši Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs Andrejs Siliņš, Rektoru padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Arvīds Barševskis, Latvijas Zinātnieku savienības Padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Ivars Kalviņš, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore akadēmiķe Ilga Jansone, Rīgas Pedagoģijas izglītības vadības akadēmijas rektore akadēmiķe Dace Markus un Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs, kā arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks un Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns.

Zinātnieki ar izpratni pieņēmuši masu informācijas līdzekļos publiskoto informāciju, ka jauno valdību veidos no pašreizējiem un bijušajiem ministriem, lai ministriem nebūtu nepieciešams laiks nozares problēmu un ministra darbības apguvei. Tāpēc vēstulē tiek uzsvērts, ka Latvijai kā vēl nekad agrāk esot nepieciešams pieredzējis, gudrs un tālredzīgs izglītības un zinātnes ministrs, jo līdz Latvijas kļūšanai par Eiropas prezidējošo valsti ministriem nebūs laika apgūt nozares problemātiku.

Kā uzskata vēstules autori, izglītības un zinātnes ministram ir jābūt ar pedagoga un/vai jurista izglītību, vai arī tā iepriekšējai profesionālai darbībai ir jābūt saistītai ar vienu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzības pamatjomām – vispārējā vidējā izglītība, arodizglītība, augstākā izglītība, zinātne un inovācijas, teikts vēstulē.

Zinātnieki uzskata, ka «Vienotības» rindās ir «lielisks kandidāts, kurš pilnībā atbilst minētajiem uzstādījumiem» par profesionālajām prasībām pret IZM ministra amata kandidātiem.

Vēstulē pausts, ka Šadurskim ir gan IZM ministra darba pieredze, gan izpratne par norisēm ES institūcijās. Tāpēc zinātnieki lūdz izšķirties par labu Šadurska kandidatūrai izglītības un zinātnes ministra amatā.

Kā ziņots, Straujuma trešdien piedāvāja koalīcijas partijām atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, bet partneri tam nav piekrituši. Straujuma arī nosaukusi ministru amatu kandidātus, un kā izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte pieminēta Čigāne, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Čigāne šodien žurnālistiem apliecināja – ja premjerministre Laimdota Straujuma (V) aicinās to darīt un ja tāda būs partijas pozīcija, viņa būs gatava uzņemties šos pienākumus. Eksperti gan uzskata, ka Čigānes kandidatūra šim amatam būtu «neizdevies joks».

Pāreja uz 11 klašu izglītību nav IZM dienaskārtībā

Pāreja uz 11 klašu izglītību patlaban nav Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dienaskārtībā, līdz ar to tuvākajā nākotnē nav plānots rosināt diskusijas par iespējamu mācību gadu skaita samazināšanu.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) uzskata, ka pašreizējā situācijā šis nav prioritārs jautājums. Kā sarunā ar aģentūru LETA norādīja LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs, patlaban būtiski koncentrēt uzmanību uz citiem jautājumiem, tostarp izstrādes stadijā ir jauno pedagogu darba samaksas modelis, kā arī aktuāli ir skolēniem nodrošināt vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai.

LIZDA uzskata, ka, iespējams, būtu pastiprināti jāpievērš uzmanība arī jauna izglītības satura izstrādei, kuru kā dāvanu valsts 100.dzimšanas dienā nosauca bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile bija solījusi premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) skaidrot, kāpēc Latvijā skolā jāmācās 12 gadus, Latvijas Radio sacīja Straujuma.

Ministru prezidente pauda, ka kopā ar Seili pārrunājusi iespēju par 11 klašu izglītību. Seile solījusi, ka tiks izskatītas izglītības programmas un skaidrots, kāpēc Latvijā skolas apmācību ilgums nav noteikts 11 gadi. Straujuma uzskata, ka agrāka skolas absolvēšana nodrošinātu ātrāku jauniešu nokļūšanu tautsaimniecībā.

Reirs: nākamā gada budžeta prioritātes – drošība, veselība, izglītība

Nākamā gada budžeta prioritātes būs drošība, veselība un izglītība, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Pirmo soli jau mēs esam spēruši, un valdība ir apstiprinājusi bāzes izdevumus 2016.gadam. Šie izdevumi ir pieauguši par 10 miljoniem eiro, no kuriem 6,5 miljoni eiro ir paredzēti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā papildu jau esošajiem līdzekļiem,» stāstīja Reirs.

Viņš norādīja, ka nākamgad budžetā ir trīs svarīgas prioritātes, kuru finansēšanai tiks meklēti līdzekļi. «Drošība, turklāt gan ārējā, gan iekšējā drošība, veselība un izglītība. Tās būs nozares, kuras būs prioritāras, veidojot budžetu,» uzsvēra ministrs.

Vienlaikus gan viņš atzina, ka par budžeta iespējām kopumā vēl ir pāragri runāt. «Ja situācija būs tāda pati kā pašlaik, tad budžeta veidošanas process būs nedaudz priecīgāks. Ja situācija pasliktināsies, tad būs jāķeras arī pie kādu izdevumu pārskatīšanas. Pašlaik mēs nākotnē skatāmies vēl ar piesardzīgu optimismu. Taču prioritātēm, kuras ir aizsardzība, iekšlietas, izglītība un veselība, mēs papildu līdzekļus atradīsim,» solīja Reirs.

Lielākā daļa uzskata, ka darba meklējumos personīgie kontakti ir noderīgāki nekā izglītība

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (65,1%) uzskata, ka darba meklējumos noderīgāki ir labi personīgie kontakti nekā izglītība, liecina pētījumu centra «SKDS» aptauja.

Pretējās domās, paužot uzskatu, ka svarīgākais darba meklējumos ir laba izglītība, bijuši 26,1% aptaujāto. Savukārt grūti pateikt ir 8,8% aptaujāto.

Salīdzinot ar līdzīgu aptauju pirms desmit gadiem, šogad to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka darba meklējumos vairāk noderīgi ir labi personīgie kontakti, pieaudzis par 2,3 procentpunktiem.

Straujuma: skolotāju algai ir jābūt virs vidējās algas Latvijā

Skolotāju algai ir jābūt virs vidējās algas Latvijā, piektdien, tiekoties ar Kurzemes reģiona skolu pārstāvjiem, sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

«Esmu pilnīgi pārliecināta, ka skolotāju algai ir jābūt virs vidējās algas Latvijā. Kvalitatīva izglītība Latvijas attīstībai ir ārkārtīgi svarīga,» uzsvēra Straujuma, vienlaikus norādot, ka par skolotāju darba algu modeli jau ir runājusi ar Vidzemes reģiona skolotājiem un nākamnedēļ turpinās sarunu ar Latgales skolām.

Liepājas apmeklējuma laikā Ministru prezidente piedalījās uzņēmuma «Liepājas metalurgs» darbības atjaunošanas pasākumā, paužot gandarījumu, ka vairāk nekā 500 iedzīvotāji ir varējuši atgūt savas darbavietas un atsākt darbu vienā no lielākajiem uzņēmumiem. Tāpat Straujuma pauda cerību, ka uzņēmuma investori turpinās darbu un tiks atvērti nākamie cehi.

Straujuma izmantoja iespēju arī apskatīt Liepājas topošās koncertzāles būvniecības gaitu, kā arī iepazinās ar dažādiem Liepājas ražotājiem izstādē «Ražots Liepājā».

Pieminot Latvijas armijas pirmo karavadoni Oskaru Kalpaku, Straujuma piedalījās piemiņas pasākuma Liepājas Ziemeļu kapos, kur uzrunāja zemessargus, jaunsargus un vietējos iedzīvotājus, paužot pārliecību, ka zemessargi un jaunsargi aizsargās savu valsti, ja radīsies tāda nepieciešamība.

«Oskars Kalpaks ir mūsu armijas varonis, viņa varonīgās gaitas ir paraugs jaunajiem Latvijas sargiem, paraugs zemessargiem. Esmu pārliecināta, ka zemessargi un jaunsargi ar pārliecību stāsies savas valsts sardzē, ja tāda nepieciešamība radīsies,» uzrunā sacīja Straujuma.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. 1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos atklāta Kalpaka piemiņas vieta.

Kādu mācību priekšmetu privātskolotāji ir vispieprasītākie?

Divās nedēļās, kopš uzsākts projekts “Privātskolotāji” ar mērķi noskaidrot, cik vecāki piemaksā par savu bērnu izglītību, anketas aizpildījuši 200 respondentu.

Kā galvenos iemeslus privātskolotāju algošanai vecāki min nepietiekamu mācību vielas izskaidrošanu skolās, sekmju uzlabošanu, sliktu mācību kvalitāti, gatavošanos eksāmeniem un papildu zināšanu ieguvi.

Vislielākais pieprasījums ir pēc matemātikas privātstundām, jo no 187 vecāku atbildēm 45% maksā tieši par šīm privātstundām. Pēc tam seko svešvalodas (21%), tad latviešu valoda, fizika un ķīmija.

Vidējā cena par stundu variē no 7.26 eiro par svešvalodu privātstundām līdz pat 9.40 eiro, kas ir vidējā cena stundā par ķīmijas privātstundu.

Privātskolotājus visvairāk algo turīgi vecāki. No visiem vecākiem, kas aizpildījuši anketas, visvairāk privātskolotājus algo ģimenes, kurās ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir virs 300 eiro mēnesī. Lielākajai daļai šo vecāku ir augstākā izglītība.

“Privātskolotāju” kartē savāktie dati rāda, ka papildu palīdzību mācībās saviem bērniem meklējuši arī vecāki ar vidējo izglītību (12%) un pamatizglītību (1%), taču lielākā daļa šo vecāku arī ir turīgi – viņu ienākumi ir virs 300 eiro uz ģimenes locekli.

Salīdzinot vidējos izdevumus mēnesī starp privātstundām un ārpusskolas aktivitātēm, jāsecina, ka vidēji mēnesī vecāki iztērē nedaudz vairāk par privātstundām, attiecīgi 60.13 eiro, savukārt par ārpusskolas aktivitātēm (dejošana, dziedāšana, sports) 49.70 eiro.

Salīdzinot Rīgu ar lielākajām Latvijas pilsētām (Daugavpili, Liepāju, Jelgavu, Jūrmalu, Ventspili, Rēzekni, Ogri, Valmieru un Jēkabpili) un pārējām Latvijas apdzīvotajām vietām, rezultātos ir vērojamas atšķirības.

Rīgā vecāki visvairāk tērē savu bērnu izglītībai, attiecīgi privātstundām – 75.98 eiro un ārpusskolas aktivitātēm 60.11 eiro.

Līdzīgi ir lielākajās Latvijas pilsētās – vidēji privātstundām 48.79 eiro un ārpusskolas aktivitātēm 35.03 eiro mēnesī.

Pārējās Latvijas apdzīvotajās teritorijās šie tēriņi ir krietni vien mazāki: privātstundām tērē vidēji 39.02 eiro un ārpusskolas aktivitātēm līdzīgi – 38.34 eiro mēnesī.

Rīgā ir lielāki izdevumi par vienu privātstundu, jo arī cena vidēji ir augstāka – 10.34 eiro par stundu, kamēr pārējā Latvijā tā ir 6.48 eiro lielajās pilsētās un 6.30 pārējā teritorijā.

Neatkarīgi no pilsētas, sadalījums starp mācību priekšmetiem saglabājas līdzīgs: visvairāk tiek algoti matemātikas privātskolotāji un otrajā vietā svešvalodu privātskolotāji.

Savukārt atšķirības var redzēt tieši ienākumu sadalē starp aptaujātajiem: Rīgā 79% aptaujāto ienākumi ir virs 300 eiro vienam ģimenes loceklim, savukārt pārējā Latvijā virs 300 eiro pelna aptuveni puse no aptaujātajiem. Rīgā ir arī vairāk vecāku, kuriem ir augstākā izglītība, attiecīgi 91%, savukārt pārējā Latvijā ap 82%.

Projektu veic pētījumu centrs Re:Baltica.

Liepāja turpinās maksāt par bērniem arī privātajos bērnudārzos

Liepājas pašvaldība tāpat kā līdz šim turpinās maksāt par bērniem arī privātajos bērnudārzos, neskatoties uz to, ka valdība akceptējusi valsts finansiālā atbalsta pārtraukšanu privātajiem bērnudārziem un auklēm.

Savukārt attiecībā uz sertificētu privāto aukļu pakalpojumu pašvaldības deputātiem būs jālemj, kā saglabāt esošo atbalstu bērnu vecākiem, informēja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova.

Liepājas pašvaldība bija viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas sāka īstenot principu «Nauda seko bērnam» un turpina to darīt arī pašlaik, norādīja Molčanova. Jau vairāk nekā sešus gadus, pirms vēl valsts sāka sniegt savu atbalstu, Liepājas pašvaldība maksāja par bērniem arī privātajos bērnudārzos.

Kā pastāstīja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja, Liepājas pašvaldība par katru bērnu privātajā bērnudārzā maksā tieši tik, cik ir bērna uzturēšanās faktiskās izmaksas pašvaldības bērnudārzā, – vidēji 132,24 eiro mēnesī. Tā kā valsts noteiktās pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei un arī sertificētām auklēm pašlaik ir 185 eiro, tā arī sedz šo starpību par bērniem privātajos bērnudārzos.

«Arī turpmāk mēs maksāsim par bērniem privātajos bērnudārzos tāpat kā līdz šim, jo uzskatām, ka šai summai jābūt solidārai ar pašvaldības bērnudārziem. Tā ir vecāku izvēle – sūtīt savus bērnus pašvaldības vai privātajā bērnudārzā, kur bērna uzturēšanas izmaksas ir augstākas,» uzsver Molčanova.

Savukārt par sertificētu privāto aukļu pakalpojumu valsts līdz šim maksāja 142 eiro. Liepājas pašvaldība ir viena no tām pašvaldībām, kas papildus valsts līdzfinansējumam piemaksā arī savu daļu – 43 eiro. «Ja valsts finansējuma vairs nebūs, pašvaldības deputātiem būs jālemj, kā saglabāt esošo atbalstu bērnu vecākiem, kuru mazuļiem vēl nav vietas pašvaldības bērnudārzos un kuri izvēlējušies sertificētas aukles pakalpojumus,» piebilda Molčanova.

Liepājā darbojas trīs privātās pirmsskolas izglītības iestādes – privātsākumskola «Varavīksne», bērnudārzs «Saulstariņš» un «Sirsniņskola». Liepājā ir arī ap 60 sertificētas auklītes, kuru pakalpojumus izmanto aptuveni 90 bērnu vecāki.

Šogad septembrī Liepājas pašvaldības bērnudārzos no jauna uzņemti 895 bērni, kas ir lielākais uzņemto audzēkņu skaits pēdējo trīs gadu laikā. Rinda uz bērnudārzu ir samazinājusies par aptuveni simt bērniem, salīdzinot ar pērnā gada septembri. Rindas samazināšanos veicinājusi arī pagājušā gada nogalē Karostā pabeigtā bērnudārza «Pienenīte» renovācija un jaunas piebūves būvniecība, jo bērnudārzs var uzņemt vairāk bērnu.

Pašlaik rindā uz pašvaldības bērnudārziem vēl gaida ap 1400 bērnu, no kuriem vairums ir vecumā līdz pusotram gadam un uz bērnudārzu vēl nevar doties. Pašlaik vietu pirmsskolas izglītības iestādēs reāli vēl nepietiek ap 200 mazo liepājnieku. Vietu piešķiršana bērnudārzos turpināsies arī visa mācību gada laikā, jo ir bērnu vecāki, kuri atsakās no vietas bērnudārzā, pārceļas uz dzīvi ārzemēs, maina vienu bērnudārzu uz citu u.tml.

Kā ziņots, valdība vakar atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu no nākamā gada pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu gadījumos, ja bērnam netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, nododot šīs rūpes pašvaldību ziņā.

LU rektors: Latvijā ir ļoti izteikta segregācija pēc izglītības līmeņa

Latvija, pēc Eiropas Komisijas un Eiropas Statistikas pārvaldes vērtējuma, ir viena no tām valstīm, kur ir ļoti izteikta segregācija pēc izglītības līmeņa, intervijā norāda Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš. Pēc viņa domām, ja vecākiem nav augstākās izglītības, varbūtība, ka arī viņu bērni paliks bez augstākās izglītības, ir ļoti liela.

Noteicošais faktors ne vienmēr ir ģimenes materiālais stāvoklis. Tāda situācija ir vērojama arī, piemēram, Vācijā, bet tur segregāciju izglītības jomā, iespējams, nosaka lielā turku kopiena. Bet, ja segregācija izglītības jomā ir attīstījusies Latvijā, pēc rektora domām, tā ir liela problēma, un valstij vajadzētu vairāk rūpēties, lai talantīgi bērni no mazturīgām un mazāk izglītotām ģimenēm varētu mācīties augstskolās. Jāņem arī vērā, ka gandrīz pusei studentu pašiem nākas pilnā apjomā segt savu mācību maksu.

Rektors ir pārliecināts, ka Latvijā pavisam noteikti ir iespēja iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Protams, visas Latvijas augstskolas nav liekamas vienā katlā, jo to līmenis ir dažāds. Tomēr labākajās pašmāju augstskolās, pēc Auziņa pārliecības, var iegūt absolūti konkurētspējīgu izglītību.

LU ir liels fonds, kas piešķir apmēram 300 stipendijas gadā. Lielā mērā tās ir mecenātu stipendijas. Piešķirot valsts stipendijas, studenta sociālais stāvoklis netiek ņemts vērā, svarīgas ir tikai viņa sekmes un akadēmiskie sasniegumi. Tādu striktu prasību aizstāv arī Latvijas Studentu apvienība. LU mecenātu stipendijas arī tiek piešķirtas par labām sekmēm mācībās, bet nopietns kritērijs ir arī studenta sociālais stāvoklis.

Lai palīdzētu mazturīgiem «atraitnes dēliem» tikt pie augstākās izglītības, LU ir ieviesta budžeta vietu rotācija, to sadalījums tiek pārskatīts reizi gadā, kad visi studenti tiek no jauna saranžēti pēc sekmēm. Uzcītīgākie no tiem, kas studiju sākumā uzrādīja vājāku sagatavotību, var iegūt budžeta vietu, bet slinkākie ir spiesti turpmāk mācīties par saviem līdzekļiem.

LU rektors apgalvo, ka reflektanta zināšanu līmenis nav izšķirošs faktors, svarīgāka ir jaunā cilvēka motivācija studēt. Ja jaunietis nebija apguvis kādu fizikas likumu vai izlasījis kādu obligātās literatūras grāmatu, mēs augstskolā šos robus viņa zināšanās varam aizpildīt. Bet tikai ar vienu noteikumu – ja studentam ir vēlme to darīt. Pretējā gadījumā profesors auditorijas priekšā var kaut vai «uz ausīm stāvēt». Ja studentam nebūs motivācijas mācīties, nekādu vērā liekamu rezultātu nebūs. Studiju laikā LU «atsijājas» apmēram 20 līdz 30% studentu.

Iemesli studiju pārtraukšanai ir dažādi. Galvenais iemesls ir tas, ka students agrāk vai vēlāk saprot, ka nav izvēlējies īsto specialitāti, ka tā viņu neinteresē. LU veido mentoru sistēmu, kuri seko, kāpēc jaunieši zaudē interesi par studijām, cenšas laikus to pamanīt un palīdzēt jauniešiem.

Latvijas Universitāšu asociācija 2011.gadā veica pētījumu, kas liecina, ka bakalaura studijas atmaksājas 12 līdz 13 gados. To nosaka augstās kopējās studiju izmaksas un nelielā atšķirība starp bakalauru absolventu atalgojumu un vidējās izglītības absolventu atalgojumu. Pētījumā secināts, ka sākotnēji absolventiem ar bakalaura grādu darba algas līmenis nav daudz lielāks par vidusskolas absolventu ienākumiem, taču katrs nākamais gads darba tirgū palielina bakalaura grāda ieguvēja ienākuma līmeni. Pētījuma autori norāda, ka darba tirgū tiek novērtēts iegūtās izglītības līmenis galvenokārt kopā ar profesionālo pieredzi. Bakalaura grāds ir priekšnoteikums izglītības turpināšanai augstākā līmeņa studijās, kas savukārt atmaksājas divos līdz trīs gados.

Pētījuma autori politikas veidotājiem iesaka sakārtot augstākās izglītības un zinātnes likumus, izveidojot vienotu Augstākās izglītības un zinātnes likumu, tāpat esot jāpabeidz iesāktās reformas augstskolu nekustamo īpašumu atsavināšanas jomā, veicot Augstskolu likumam atbilstošus labojumus arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, jo tas dotu iespēju universitātēm plānot to infrastruktūras attīstību.

Tāpat pētījuma autori norāda, ka jāļauj brīvāk studiju procesā izmantot ES valodas, neierobežojot to lietošanu vietējiem studentiem un mācībspēkiem. Savukārt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei būtu jāpalielina līdz ES valstu vidējam procentam no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijā augstākajai izglītībai tiek atvēlēts mazāk par 0,5% no IKP, vidēji Eiropā – 1,2%, Skandināvijā – 1,5% no IKP.

LU absolventu vidū ir maz tādu, kuriem ir grūtības atrast darbu, apgalvo rektors. «Es vienmēr uzsveru saviem studentiem: ja jums būs laba izglītība, varbūtība, ka strādāsiet interesantu darbu, ir liela, ja nebūs, strādāsiet mehānisku, mazāk interesantu un radošu darbu,» saka Auziņš.

Sieviešu īpatsvars Latvijas izglītībā ir vislielākais

Sieviešu īpatsvars Latvijas izglītības sistēmā ir lielākais visās Starptautiskā mācību vides pētījuma (TALIS) dalībvalstīs, liecina pētījuma rezultāti.

Šodien notikušajā pētījuma rezultātu prezentācijā atklāts, ka sieviešu īpatsvars Latvijas izglītības iestādēs ir 89%, kas ir teju par 20% augstāks nekā vidēji TALIS dalībvalstīs. Pētījuma dati liecina, ka vienīgi Bulgārijā, Igaunijā un Slovākijā sieviešu īpatsvars izglītības iestādēs pārsniedz 80%.

Veidojot tipiskā pedagoga portretu, noskaidrots, ka skolotāja vidējais vecums Latvijā ir 47 gadi. 11% pedagogu sasnieguši 60 gadu vecumu, turklāt jauno pedagogu, kuru vecums būtu līdz 29 gadiem, Latvijā ir vien 5%. Šie rādītāji ir augstāki nekā pētījumā iegūtie vidējie dati par visām dalībvalstīm.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) sacīja, ka «mums nevajadzētu justies vainīgiem par izglītības dzimuma un vecuma struktūru», uzsverot, ka nepieciešamas reālas darbības pedagogu kvalifikācijas pilnveidei, kā arī absolventu piesaistīšanai darbam skolās.

Pētījumā secināts, ka Latvijā tikai viens no 10 skolotājiem strādā skolā, kurai nav jākonkurē ar citām skolām par skolēniem – TALIS vidējais rādītājs šim kritērijam ir divas reizes lielāks. Konkurences apstākļos strādā 79% skolotāju. Igaunijā šādā situācijā atrodas 63%, bet Somijā – 50% pedagogu.

Rezultāti liecina, ka Latvija ir viena no piecām TALIS dalībvalstīm, kur vidējais skolēnu skaits 5.-9.klašu grupā ir mazāks par 300. Latvijā vidēji klasē mācās 18 skolēni. Tik pat skolēnu vienā klasē ir arī Somijā.

Pētījumā piedalījās aptuveni 106 000 skolotāju, kuri pārstāvēja vairāk nekā 30 TALIS dalībvalstis. Aptauju aizpildīja 2291 skolotājs un 110 direktori no 116 Latvijas skolām.

TALIS vāc starptautiski salīdzināmus datus par mācību vidi un skolotāju darba apstākļiem skolās visā pasaulē. Tā pētījuma mērķis ir sniegt ticamu, laicīgu un salīdzināmu informāciju no skolu praktiķu perspektīvas, lai palīdzētu valstīm pārskatīt un formulēt politiskos lēmumus kvalitatīvas skolotāju profesijas attīstībai. Starptautiskā analīze sniedz TALIS dalībvalstīm iespēju identificēt citas valstis, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, un mācīties no citu politiskajām pieejām.